Ja kāda māja vai ēka pamesta, tur noteikti nakts laikā, īpaši aukstajā rudens vai ziemas laikā, mitinās cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, stāsta daugavpiliete Elvīra. Bet tas ir bīstami, jo nereti notiek ugunsnelaimes, tāpēc jau šobrīd Daugavpilī municipālās policijas un sociālie darbinieki ik nedēļu rīko īpašus reidus, lai apzinātu bez pajumtes palikušos.
Pirmkārt tā ir drošība, par ko ir jāatbild bezpajumtniekiem, kas uz laiku kādā no pamestā ēkām sev raduši pajumti, stāsta sociālie darbiniek. To arī kontrolē gan policijas, gan sociālā dienesta iestādes - pēc kārtējiem šī rudens izbraukumiem stāsta Daugavpils sociālā dienesta vadītāja Benita Siliņa.
Vakaros un naktīs šie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas apmetas kāpņu telpās un pamestās ēkās, bet pa dienu mitinās siltās vietās, ar labierīcībām – piemēram, autoostā vai dzelzceļa stacijā.
„Jā, dienā te viņi sēž, guļ. Man jau viņi netraucē, vienkārši žēl šo cilvēku. Bet kur viņi liekas pa nakti, nezinu. Jo stacijas ēka no vienpadsmitiem vakarā līdz puspieciem no rīta tiek slēgta,” stāsta dzelzceļa darbinieks Aleksandrs.
Šādu cilvēku tik lielā pilsētā kā Daugavpilī nav daudz, kopskaitā daži desmiti, bet tas ir dzīvesveids, ko lielākoties piekopj te iebraukušie no blakus pašvaldībām, uzskata pilsētas Sociālā dienesta vadītāja Benita Siliņa, jo pārējiem ir nodrošināta mītne patversmē.
Ar represīvām metodēm pret šiem cilvēkiem izturēties nevar, atzīst Daugavpils pašvaldībā. Pēdējā preses konferencē, atbildot uz vietējo žurnālistu jautājumu par to, kā cīnīties ar bezpajumtniekiem sabiedriskās vietās, Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis sacīja, ka tā ir sociālo dienestu funkcija - palīdzēt bez pajumtes palikušajiem. Protams, ja viņi šo palīdzību paši vēlas, taču sadzīvē netraucējot vai neradot diskomfortu pārējai sabiedrībai.
