Viņš ironizēja, ka šobrīd tieši Labklājības ministrija „ir galvenais enerģētikas tirgus atvēršanas regulētājs, diemžēl Labklājības ministrijai šī situācija jārisina citu ministriju vietā”.
Augulis atzina, ka valdība līdzfinansēs pašvaldību pabalstus cilvēkiem, kas nespēj nomaksāt savus elektrības rēķinus, un, viņaprāt, līdzfinansējuma apmēram jāsasniedz 20%, kam papildu pašlaik budžetā paredzētajiem 3,8 miljoniem eiro būs nepieciešami vēl 5–6 miljoni eiro. Par šīs naudas piešķiršanu valdība varēt lemt jau tuvākajā sēdē.
Augulis skaidroja, ka lielāks valsts līdzfinansējums ļaus pašvaldībām piešķirt pabalstus lielākam cilvēku skaitam, tās varētu būt ne tikai trūcīgas personas, bet arī mazturīgie un vēl kādas neaizsargātas iedzīvotāju grupas.
Ministrs norādīja, ka šobrīd Latvijā ir 158 000 trūcīgo personu, kas pērn saņēma šo pabalstu, bet klāt vēl jārēķina maznodrošināto personu skaits, to "redzēsim vasaras vidū, kad būs zināms reālo klientu skaitu”, bet tas varētu būt vairāk nekā 200 000 cilvēku.
„Pašlaik tie ir 15%, bet mēs jau redzam, ka pie tā loka, kas pašvaldībām būs, kam būs jāpalīdz, šī summa ir par mazu. Būtu kā minimums nepieciešams 20% līdzfinansējums no valsts. Tad atbrīvotos arī pašvaldību līdzekļi, kurus mērķēt ne tikai trūcīgajiem, bet arī maznodrošinātajiem. [..] 3,8 miljoni ir paredzētais budžetā, bet tas ko mēs redzam, ka ir nepieciešami pieci līdz seši miljoni būs nepieciešami papildus klāt,” norādīja Augulis.
Kur šiem mērķiem rast līdzekļus, pagaidām nav skaidrības. „Mēs no Labklājības ministrijas gaidām detalizētus aprēķinus kā esošais finansējums tiks sadalīts un kādas mērķa grupas šos līdzekļus saņems. Brīdī, kad mēs redzēsim šos aprēķinus un, ja gadījumā piešķirtais finansējums būs nepietiekams, izvērtēsim papildus finansējuma iespējas, lai piešķirtu papildus naudu trūcīgajiem, un maznodrošinātajiem. Un tad arī meklēsim avotu,” skaidro Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Ja šāda nepieciešamība būs pamatota, papildus nauda varētu tikt ņemta, pārdalot Ekonomikas ministrijas programmu finansējumu. Tai pat laikā aizvien nav panākta vienošanos par to, kurš būs atbildīgs par jau piešķirtās naudas tālāku sadali. Valsts uzskata, ka šis darbs būtu jāveic pašvaldībām, bet tās šo pienākumu uzņemties nevēlas, norādot uz lielajām administratīvajām izmaksām. Vairāk pašvaldības baida iespējamība, ka valsts elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšanu vēlāk varētu simtprocentīgi novelt uz to pleciem. Šāda pieredze jau bijusi iepriekš. „Krīzes laikā, baidoties no sociālajiem nemieriem tika līdzfinansēts 50% apmērā GMI un 20% apmērā dzīvokļa pabalsts. Tikko parādījās pirmās pazīmes, ka sociālie pabalsti nedraud, šie finansējumi no valsts puses tika pārtraukti un viss tiek pārlikts uz pašvaldību pleciem. Šeit varētu izveidoties ļoti līdzīga situācija. Neviens to nevar garantēt, jo jauno budžetu pēc vēlēšanām pieņems jaunais parlaments,” Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Noteikumi ar kuriem valsts paredzēs līdzekļus maznodrošināto atbalstam visticamāk valdībā tiks skatīti jau nākamnedēļ. Patlaban nākamajiem trim gadiem šiem mērķiem plānoti vairāk kā 14 miljoni eiro. Vai finansējums būs lielāks, tas izšķirsies piektdien gaidāmajās sarunās starp Auguli un Finanšu ministru Andri Vilku.
Jau ziņots, ka no 1.aprīļa plānots atvērt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām un pieaugs elektrības cenas, daļai patērētāju cenu kāpums varētu sasniegt pat 40%. Februāra sākumā premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) pieļāva, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana varētu tikt atlikta uz nenoteiktu laiku, tomēr jau šonedēļ Straujuma atzina, ka neredz argumentus, lai atliktu tirgus atvēršanu, jo arī, neatverot tirgu, pašreizējais monopolists „Latvenergo” prasītu regulatoram palielināt elektrības tarifus.
