Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” ministrs pauda, ka IeM izstrādātos priekšlikumus nevar saukt par plānu, bet gan ieskatu, kā varētu notikt bēgļu uzņemšana. Viņš arī piebilda, ka arī kaimiņvalstis ir procesā, kā nodrošināt bēgļu uzņemšanu, un darāmā vēl ir daudz arī Latvijā.
Savukārt attiecībā uz IeM darba grupas aprēķiniem, Augulis tos nodēvēja par neadekvātiem cipariem - 16 miljoni eiro esot pārāk daudz. Ministrs šādus aprēķinus skaidroja ar mēģinājumu šajos izdevumos ietvert visu, kas līdz šim nav izdarīts patvērumu meklētāju uzņemšanai.
Viņš arī norādīja, ka finansējums bēgļu uzņemšanai šobrīd esot pilnīgi neskaidrs un tas ir jāprecizē.
Turklāt pašlaik pabalstu izmaksāšana bēgļiem vēl nav iekļauta nākamā gada budžetā, jo nav skaidri finansu avoti tam, apliecināja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”). Vairākas Eiropas valstis paudušas, ka izdevumi bēgļu uzņemšanai būtu jāuzskaita ārpus valsts budžeta deficīta.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane iepriekš norādīja, ka 16 miljonus eiro plānots tērēt, lai izveidotu tādu sistēmu, kas būtu piemērota bēgļu uzņemšanai ilgtermiņā. Daļu no šiem tēriņiem segs Eiropas Savienības fondu finansējums.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Plaši apspriestais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanu lielus pārsteigumus nav nesis – aplēses liecina, ka 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa būtu līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, bet daļa – arī no pašas Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs - kopumā 531 persona no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā.
Sākotnējais Eiropas Komisijas (EK) plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā, bet tā kā Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām, pašreizējā vienošanās uz tiem neattiecas.
Uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus no Ungārijas, un šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. EK plāno gada laikā vērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā, iespējams, šīs kvotas ietvaros starp ES dalībvalstīm sadalīt bēgļus no Itālijas un Grieķijas.
