Augstskolu studiju programmu audita rezultāti nesola kardinālas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā. No vairāk nekā astoņiem simtiem programmu kā nekvalitatīvas nosauktas aptuveni 50. Lielākās cietējas būs atsevišķas privātās augstskolas, kurām atteikšanās no vairākām izbrāķētām programmām būtu drauds to turpmākai pastāvēšanai. No Izglītības un zinātnes ministrijas gan noprotams - zems ekspertu vērtējums nebūt nenozīmēs automātisku akreditācijas zaudēšanu. Cik plašas būs izmaiņas, neviens vēl nespēj atbildēt, tāpat atklāts ir jautājums vai un kā novērsīs programmu dublēšanos.
Lai arī neoficiāli ir nosauktas tās studiju programmas, kuras pēc ekspertu domām Latvijā būtu slēdzamas, vērienīgā pētījuma pasūtītājs - Augstākās izglītības padome - spītīgi atsakās publicēt oficiālos rezultātus. Padomes vadītājs Jānis Vētra apgalvo, ka žurnāla "Ir" pagājušajā nedēļā publicētais saraksts ir nepilnīgs, bet īstā dokumenta atklāšana tāpat būtu maldinoša. Studiju programmu izvērtējums nesniedz pilnīgu ainu par studiju kvalitāti arī tādēļ, ka augstskolas simtiem programmu izvērtēšanai nav pakļāvušas. To varēja darīt brīvprātīgi. Vētra uzskata, ka šīs programmas nedrīkstētu akreditēt.
Ja paliek slēptas tās studiju programmas, kuras saņēmušas sliktāko vērtējumu, tad studenti vismaz aicina atklāt tās programmas, kuras vispār nav bijušas pieteiktas pētījumam. Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks min, ka izvērtētas nav aptuveni 200 programmas, kurās iespējams joprojām notiek jauno studentu uzņemšana.
Kaut gan neoficiāli publicētie studiju audita rezultāti nosaukti par kļūdainiem, runājot ar augstskolu pārstāvjiem izrādās, ka ne maz tik neprecīzs saraksts nav, kā to grib pasniegt. Visvairāk pa neilgstpējīgām atzītas psiholoģijas studijas, vadības zinības un izglītības virziens. Pa kādai vai vairākām negatīvi vērtējamām programmām eksperti atraduši 23 augstskolās. Latvijas Universitātes akadēmiskā departamenta direktors Ojārs Judrups apliecina, ka universitātē vāji novērtētas piecas nevis sešas programmas, kā izskanēja sākotnēji. Tajās jaunus studentus neuzņem.
Taču ne visas augstskolas izvēlējušās sliktāk novērtētās programmas slēgt. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra atzīmē, ka programmās ar valsts budžeta vietām problēmu ir salīdzinoši maz. Zemāku vērtējumu galvenokārt saņēmušas maksas studijas sociālajās zinībās. No visām sociālajām zinātnēm valsts finansē 10%, bet tajās mācās ap 50% studējošo. Vētra uzskata, ka par neilgtspējīgām atzītās studiju programmas turpmāk nedrīkstētu akreditēt.
Ilggadējs Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis, tagad ir rektors Sociālo tehnoloģiju augstskolā un vada privāto augstskolu asociāciju. Viņš uzskata, ka eksperti no Londonas strādājuši pavirši. Zaķis uzskata, ka valsts politika - ilgus gadus ļaujot akreditēt jebkuru studiju programmu un piešķirt tai naudu - radījusi sistēmu ar 900 studiju programmām un nu netiek ar tām galā. Vispirms jāsaved kārtībā valsts augstskolas, kas tērē budžeta naudu, nevis jāaiztiek privātās, kas apmierina studētāju vēlmes, nopelna naudu un nomaksā nodokļus, pārliecināts ir Zaķis.
Viens no ekspertu secinājumiem pētījumā ir tāds, ka Latvijas lielās universitātes par maz sadarbojas, bet konkurē savā starpā. Valsts augstskolu konkurences jautājums ir cieši saistīts ar studiju programmu pārklāšanos, ko ekspertu pabeigtais audits līdz galam neatrisina. Augstākās izglītības padomes vadītājs Vētra uzskata, ka Latvijas specifika ir reģionālās augstskolas, tādēļ ar dublējošu programmu slēgšanu nevajag pārsteigties. Jāvērtē arī, kur pēdējos gados ieguldīta Eiropas Savienības fondu nauda, lai tā neaizietu zudībā.
* IZM ir lūgusi Augstākās izglītības padomei nodot ministrijas rīcībā studiju programmu izvērtējuma materiālus. Ministrijas pārstāvis Dmitrijs Kuļšs skaidro, ka pašlaik padome iesniegusi ļoti vispārīgu pētījuma rezultātu aprakstu, kas neļauj spriest, cik kvalitatīvi novērtētas programmas.
