“Ministrijas ieskatā ir nepieciešams precizēt augstskolu tipus, līdz ar to precizēt to misiju, uzdevumus un arī pārvaldību. Izmaiņas pārvaldībā principā ir galvenais iemesls, kāpēc ir tapis šis ziņojums, ieviešot ministrijas ieskatā labāku pārvaldības orgānu - padomes. Mēs neesam pret, ja universitātes to vēlas darīt, bet labākais veids būtu pilotprojekta veidā, ieviešot vienā, varbūt divās universitātēs, un pēc tam sekojoši pārējās,” norādīja Bernāts.
“Šobrīd mūsu bažas ir, ka, ieviešot padomes masveidā vienlaikus visās augstskolās, tad faktiski netiks testēts šis modelis, un iespējamie trūkumi attieksies uz visām augstskolām,” sacīja Bernāts.
“Kā ministre sēdē teica, tad ministrija strauji ķersies klāt likumu grozījumiem, iesaistot sadarbības partnerus, sociālos partnerus. Mēs esam tam gatavi. Mēs jau neiebildām, ka vajag grozījumus un pārmaiņas. Mēs iebildām, ka ministrija atliek diskusijas līdz pēdējam, līdz grozījumu izstrādei,” pauda Bernāts.
Vislielākā neizpratne un bažas esot par augstskolu pārvaldības jautājumiem. Padomju ieviešana nozīmētu, ka pārvaldībai būtu jānotiek kopā ar ekspertiem no ārpuses.
“Ļoti daudz dažādu variantu šo padomju veidošanā un locekļu izvēlē tajās. Mums iznāk tā, ka reformas no veselīgā pārtikas groza pārveidojas par desertu, un tas deserts arī ir nezināms – vai tas ir melleņu ķīselis vai tas ir čupa-čups,” situāciju raksturoja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis uzsvēra, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un ziņojums ir domāts tieši tādēļ, lai ātrāk virzītos uz priekšu. Viņš atzīst, ka ziņojums esot ar nepilnībām, taču tās būs jānovērš laika gaitā.
“Ātri izveidot izmaiņas likumā, manuprāt, ir pozitīvi, jo, tajā pašā Igaunijā - ja iesāk iniciatīvu un trīs mēnešu laikā likums nav pieņemts, tad tādu iniciatīvu aizmirst un sāk kaut ko jaunu,” norādīja Ribickis.
KONTEKSTS:
Latvijā varētu būt mazāk universitāšu, augstskolām mainīties pārvaldes modelis, kurā naudas un stratēģiskos jautājumus risinātu neatkarīgas padomes. To pārziņā būtu arī rektora izvirzīšana. Tās ir galvenās pārmaiņas, ko patlaban virza IZM. Augstskolas gan atsevišķām iecerēm iebilst un uzskata, ka reforma ir sasteigta.
Augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas stratēģijā, ko pagājušā gada nogalē prezentēja IZM, piedāvāts gan mainīt iestāžu tipoloģiju, gan arī augstskolās veidot īpašas padomes. Ieceri jau plaši kritizējušas teju visas izglītības nozares organizācijas, īpašas bažas ir divām reģionu universitātēm par iespējamu statusa zaudēšanu pēc ministrijas virzītajām prasībām. Tikmēr jaunie zinātnieki mudina no reformas neatteikties.
Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā jau iepriekš rosinājusi mainīt Latvijas augstskolu pārvaldības modeli, lai augstskolu stratēģiskajā vadībā iesaistītu ekspertus ar starptautisku pieredzi, darba devēju pārstāvjus, kā arī augstskolu absolventus.