Pasaulē ir trīs prestiži augstskolu reitingi un vairāki, par kuru eksistenci daudzi nemaz nenojauš. Latvijas universitātes cīnās par vietām tikai pēdējos, un kā norāda profesors Rauhvargers, tā ir lielākajai daļai pasaules valstu. Svarīgi saprast, ka tas nenorāda uz zemu izglītības kvalitāti.
Viens no svarīgākajiem indikatoriem šo reitingu veidošanā ir zinātniskās publikācijas un tas, cik reizes tās citējuši citi zinātnieki. Publikācijām turklāt jābūt divās konkrētās datubāzēs, pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka tādu nav vispār. Profesors uzsver, ka dažādās zinātnes nozarēs atšķiras arī publicēšanās kultūra – ārsti ātri publicē katru jaunāko, nelielo atklājumu, lai pagūtu pirms citiem. Citu nozaru zinātnieki ar to nodarbojas krietni retāk.
„Ārsti visu laiku viens otru citē. Un tāpēc var sagaidīt vienam kārtīgam medicīnas zinātniekam 60 citējumus. Un pieminētajam datoriķim būs seši. Un ja tagad šo paņem un godīgi saskaita, tad var datoriķus mest miskastē, bet to laikam nevajadzētu darīt,” skaidro Rauhvargers.
Šī iemesla dēļ lielākās iespējas nokļūt prestižajos topos ir tīri medicīnas un bioloģijas augstskolām. Spilgts piemērs zinātnisko publikāciju skaita nozīmei ir kāda Zviedrijas medicīnas augstskola ar tikai sešiem tūkstošiem studentu. Tā atrodas ap 40. vietu prestižajos topos. Uz publikāciju skaita nozīmi norāda gadījums, kad kādas augstskolas pasniedzēja viena publikācija citēta ļoti daudz reižu un tas universitātei ļāvis pakāpties reitingu tabulā par vairākiem simtiem vietu.
„Reitings pirmais ir tas, kas pateiks, kurai augstskolai ir super medicīna un super bioloģija. Un, katrā ziņā, ja kāds taisās mākslas vai sociālās zinātnes studēt, tad viņam vispār nav jāskatās reitingos,” norāda profesors.
Profesors atzīmē, ka labu indikatoru, pēc kuriem izvērtēt paša studiju procesu, vienkārši nav. Ņemot vērā atalgojumu, kādu Latvijā saņem zinātnieki, cerēt uz ievērojami lielāku publikāciju skaitu tuvākajos gados arī nevar.
Tomēr Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (RP) vairākkārt ir izvirzījis par mērķi kādai no mūsu augstskolām nokļūt reitingu pirmajā simtniekā. Ministrs pašlaik ir slims, bet ministrijas pārstāve Inese Stūre pēc pētījuma prezentācijas norādīja, ka par šo jautājumu drīkst izteikties tikai ar preses dienesta atļauju. Jāpiebilst, ka prestižajos topos ir tikai trīs Austrumeiropas augstskolas. Visaugstāk no Baltijas valstīm ir Tartu universitāte.
