Augstskolu reformas diskusija. Kāpēc tai pretojas?

Neizdiskutēti, sasteigti un apdraud augstskolu neatkarību – šādiem vārdiem vairāki nozares pārstāvji raksturo šonedēļ valdībā atbalstīto augstskolu pārvaldības reformu. Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) uzsver, ka izmaiņas mēģināts ieviest jau ilgstoši. Viņa to tieši pretēji sauc par pirmo soli augstskolu autonomijas un atbildības stiprināšanā.

ĪSUMĀ:

  • Valdība apstiprināja augstskolas pārvaldības reformas sākumu.
  • Reforma paredz padomju ieviešanu augstskolās.
  • Tam sekos pasniedzēju slodžu un algu pārskatīšana.
  • Grib arī, lai būtu mazāk infrastruktūras, par ko jāmaksā valstij.
  • RSU rektors saka, ka reformā nav ņemts vērā vairums priekšlikumu.
  • Pētersons arī uzskata, ka visiem padomes locekļiem jāsniedz pilna informācija par ienākumiem.
  • Arī studenti jūtas, it kā būtu izslēgti no lēmumu pieņemšanas, jo viņiem vairs nebūs veto tiesību.
  • Šuplinska bažas par autonomijas mazināšanu noraida.

Augstskolu reforma paredzēta trīs posmos. Pirmais saistīts ar pārvaldību un padomju ieviešanu, ko šonedēļ atbalstīja valdība. Otrais posms saistīts ar akadēmiskā personāla slodzes, atbildības un atalgojuma pārskatīšanu. Savukārt trešais - ar plānveidīgu, mērķtiecīgu un uz konsolidāciju vērstu infrastruktūras izmantošanu.

"Tā šobrīd netiek atbilstīgi izmantota ne atsevišķos pētniecības virzienos, ne bieži vien arī kopējā augstākās izglītības spektrā," norādīja ministre.

Saeimai sagatavotajā projektā paredzēts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, izveidojot augstskolu padomes. Ministre Šuplinska paskaidroja, ka padomēm stratēģiski jāpalīdz saprast augstskolas prioritātes, jāveicina finanšu piesaiste un augstskolu atpazīstamība ārzemēs.

"Tā starptautiskā konkurētspēja īstenībā jau būs rezultāts. Bet tas, kas ir jāpanāk, ka tā vide, kas ir augstākajā izglītībā, piedāvā patiešām mūsdienīgu, modernu, proaktīvu rīcību kā zinātniskajā virzienā, tā praksē pārbaudāmā produktā vai pakalpojumā konkrētajā scenārijā," norādīja politiķe.

Uzlabojumi ir vajadzīgi, uzskata Latvijas Universitāšu asociācijas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons. Tomēr esot trūcis diskusiju, un vairums priekšlikumu nav ņemti vērā.

Piemēram, Pētersons uzskata, ka visiem pārvaldības padomes locekļiem jābūt valsts amatpersonām un jāsniedz pilnīga informācija par saviem ienākumiem.

"Ja plāno, ka viņi faktiski pieņem un apstiprina augstskolas stratēģiju un budžetu, bet atskaitās savā amatpersonas deklarācijā tikai par to naudas daļu, ko saņem algā no augstskolas, tas nav samērīgi," viņš norādīja.

Pētersons pastāstīja, ka šobrīd gan Senāta locekļi, kas pieņem augstskolas budžetu, gan rektors par saviem līdzekļiem un īpašumiem pilnībā atskaitās.

"Pārvaldīt daudzus desmitus miljonus eiro un atskaitīties tikai pēc tam ar kaut kādu saņemto algas daļu... Man liekas, tas ir nesamērīgi, un KNAB iebildumi šeit ir pilnīgi vietā," norādīja Pētersons.

Arī Latvijas Studentu apvienības vadītāja Justīne Širina uzsver vajadzību pēc pārmaiņām, bet kritizē diskusiju trūkumu.

"Līdz šim mēs bijām līdzvērtīgi partneri augstskolas procesos. Un visa šī reforma principā studentus padara tikai par kvantitatīviem rādītājiem, kur studentiem ir viens pārstāvis šajā padomē. Studentiem ir atņemtas veto tiesības, iespēja ietekmēt lēmumus, kas tieši skar studentu ikdienas dzīvi, studijas un visu, kas ir par un ap augstskolu," klāstīja Širina.

Galvenais satraukums nozarē ir par augstskolu autonomijas samazināšanu. Pētersons uzskata, ka vismaz pusei no pārvaldības padomes locekļu jābūt ar augstskolas senāta mandātu.

"Mazāk cilvēkus, kas varētu būt politiski angažēti," norādīja Pētersons.

Tikmēr ministre Šuplinska bažas par autonomijas mazināšanu noraida.

"Uzstādījums, ka mazinās augstskolas autonomija... Tā mainās, jā. Tā vairs nav tikai Senāta pusē, jā, jo padomē ienāk šie ārējie locekļi. Un padomes sastāvs ir no 7 līdz 11 dalībniekiem, no kuriem skaidri pateikts, ka pārsvaram ir jābūt ārējam. Tātad, ja ir 11, tad pieci ir Senāta deleģēti studējošo pārstāvji, seši ir sabiedrības jeb pēc Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem atlasītie pretendenti, un viens ir nozares ministrijas deleģēts pārstāvis. Uzsveru, ka tas ir viens un deleģēts pārstāvis, kas nenozīmē to, ka tas ir ministrijas ierēdnis," stāstīja Šuplinska.

Grozījumus vēl skatīs Saeimā. Tikmēr Studentu apvienībā cer, ka jau izskatīšanā parlamentā būs iespēja reformu izdiskutēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti