Pagaidām jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir tikai uzmetuma stadijā, tāpēc par tā detaļām vēl ir daudz jautājumu un diskusiju priekšā. Tomēr zināms, ka Pasaules Bankas pētnieku centrālais ierosinājums būs valsts finansējuma dalīšanā ņemt vērā daudz plašāku kritēriju loku, nekā tikai valsts finansēto studiju vietu skaitu katrā augstskolā.
„Līdz šim mēs pietiekami neesam ņēmuši vērā ne studiju kvalitāti, ne arī augstākās izglītības saikni ar zinātni. Tik tiešām mums ir jāpapildina šie kritēriji finansējuma piešķiršanai augstskolām, saistībā ar to, cik aktīvi norit sadarbība starp studentiem un mācībspēkiem, kādas ir studentu turpmākās nodarbinātības iespējas un ļoti svarīgi – kādi ir augstskolas sasniegumi tieši zinātnē,” norāda izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete („Vienotība”).
Gan ministre, gan uzrunātie augstskolu pārstāvji norāda – kopumā Pasaules Bankas līdz šim piedāvātais izklausās pieņemams. „Piedāvājums, cik šobrīd viņš ir izstrādāts, ir labs. Mūs satrauc tikai no tā viedokļa, kā šīs idejas varēs ieviest praksē. Tur ir daudz vēl detaļu, kas nav skaidras, bet konceptuālais uzstādījums ir labs un tas patiesībā sakrīt lielā mērā ar to, pie kā jau vairākus gadus atpakaļ universitātes kopā ar ministriju strādāja,” saka Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis.
Pašreizējā sistēmā kā ļoti labs elements tiek minēts augstskolu augstā autonomija finanšu piesaistīšanā, taču vienlaikus eksperti norāda – ne visas augstskolas prot šo iespēju izmantot. Pilnībā Pasaules Bankas piedāvājums tiks prezentēts septembrī. Tam būs rekomendējošs raksturs, bet gala lēmumu par to, kāds izskatīsies jaunais augstskolu finansēšanas modelis, pieņems nozares ministrija un valdība.
