Augstskolās valda neziņa – vai darbam jaunajās padomēs izvirzīti piemērotākie kandidāti

Noslēgumam tuvojas augstskolu padomju izveide, kas raisīja plašas diskusijas augstskolu reformas izstrādes laikā. Novērotāji padomju locekļu izvēles un izsijāšanas procesu vērtē kā gana izsvērtu un detalizētu, tomēr saglabājas neziņa, vai darbam padomēs visos gadījumos tiešām izvirzīti labākie kandidāti. Savukārt augstskolu pārstāvji norādījuši uz iekavēto procesu padomju algošanas finansējuma piesaistē un lēmumiem startā. 

Augstskolās valda neziņa par piemērotāko kandidātu izvirzīšanu darbam jaunajās padomēs
00:00 / 03:39
Lejuplādēt

Atbilstoši Augstskolu likumam katrā valsts augstskolā turpmāk būs padome 7 līdz 11 locekļu sastāvā. Kandidātus virzīja no akadēmiskā personāla vidus, cilvēkus ar vadības un biznesa pieredzi, kandidātus izvirzīja arī Valsts prezidents

Padomes locekļu atalgojums lēšams vidēji no 2000 līdz 2500 eiro, augstskolām ir iespēja piemaksāt. 

Uz padomēm liktas cerības par augstskolu prestiža celšanu, pieminot arī mērķi par divu Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekļūšanu pasaules TOP500. 

Vienlaikus Finanšu ministrija uzsvēra, ka reformai jānotiek esošā finansējuma ietvaros. Tad Izglītības un zinātnes ministrija ierosināja, pielāgojot papildus mērķus, padomju locekļu atalgojumam piesaistīt līdzekļus no Eiropas struktūrfondu finansējuma. Šis projekts vēl top, tāpēc vismaz dažus mēnešus augstskolām līdzekļus padomju algošanai nāksies meklēt savā budžetā.

Par problēmām procesu plānošanā pastāstīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis: "Paredzot grūtības ar padomju locekļu atlasi, vajadzēja paredzēt ilgāku ieviešanas periodu. Finansējuma jautājums rada ne pārāk skaidru un patīkamu situāciju, jo naudas lietas ir saspringts jautājums augstskolām energoresursu un citu cenu pieauguma dēļ."

Atbilstoši likumam augstskolu padomēm bija jāsāk strādāt jau 1. februārī. Valdība šonedēļ apstiprināja padomes locekļus septiņās augstākās izglītības iestādēs. Padomes locekļu atlasei iekavējoties, augstskolām atsevišķi lēmumi jāpieņem, "lavierējot pelēkajā zonā", atzina Teikmanis. Viņš paskaidroja, ka ir beidzies pārejas periods, kad augstskolas rektors vai Senāts var parakstīt līgumus, piemēram, par nekustamo īpašumu pārņemšanu, attiecīgi šobrīd šādi soļi var būt juridiski riskanti un likumam neatbilstoši. 

Augstskolu pārstāvjiem arī saglabājas jautājums – vai gana dāsni atalgoto padomju locekļu kandidatūras ir pašas piemērotākās. Trūcis informācijas par izvirzīto kandidātu vīzijām augstskolu darba uzlabošanai.

"Citos gadījumos mēs pat nezinām, no kādiem kandidātiem notikusi izvēle. Var teikt, ka ne vienmēr arī pašu augstskolu izvēles bijušas caurskatāmas. Ir skaidrs, ka nav pārliecība, ka atlasīti visos gadījumos akadēmiskas izcilības, kā tas bija definēts likumā, vai arī cilvēki, kuri ir uzņēmējdarbības līderi ar skaidru vizionāru redzējumu. Saglabājas jautājums, kāda būs pievienotā vērtība no pārvaldes modeļa maiņas," norādīja Teikmanis.

Pēc augstskolu pārstāvju teiktā, izaicinājums būšot arī augstskolas Senāta, jaunizveidoto padomju un rektora sadarbība. Vai vienmēr šajā varu trijstūrī lēmumi jeb kā veicinās augstskolu attīstību, paliek atklāts jautājums, atzīmēja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.
Bažas, ka augstskolu padomju kandidāti izvēlēti pavirši vai zināma uzvārda dēļ, noraidījusi sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Tauriņa. "Delnas" pārstāvji kā vērotāji, nepiedaloties balsojumos, seko līdzi visām augstskolu padomju kandidātu izvēles sapulcēm un nolikuma prasības esot izpildītas.

"Tiešām diskusijas būtu, lai nebūtu kandidāti tikai ar biznesa pieredzi vai tikai ar vadības pieredzi, un lai būtu pēc iespējas dažāds profils. Es atceros, ka vairāki komisiju locekļi norādīja uz labi organizētu procesu, salīdzinot arī ar pieredzi privātajā sektorā. Kopumā, teiksim tā, bažas, ka kaut kas nebūtu bijis godprātīgi, nē, tā mēs nekādā gadījumā nevaram teikt," sacīja Tauriņa.

Padomju izveide visās augstākās izglītības iestādēs, ņemot vērā atsevišķu kandidātu atlases konkursu izsludināšanu no jauna, sagaidāma pāris mēnešu laikā.

KONTEKSTS:

Latvija līdz šim bija viena no nedaudzajām valstīm Eiropas Savienībā, kur augstskolu iekšējā pārvaldībā nebija paredzēta augstskolas padomes institūcija. 2021. gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka jauna augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu.

Augstākās izglītības likums paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.

Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notiks saskaņā ar MK apstiprinātiem noteikumiem, kas garantēs procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē būs arī viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt