Panorāma

K.Znotiņš internetā lasa K.Skalbes "Mazās piezīmes"

Panorāma

Aizputes novadā kravas automašīna ietriekusies pasažieru vilcienā

Augstskolām pašām būs jāvērtē pirmkursnieku zināšanas

Augstskolas skeptiskas par ieceri pašām vērtēt studētgribētāju zināšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Līdz ar to, ka attālinātās mācības ieilgs un, visticamāk, varētu izpalikt arī centralizētie eksāmeni, jādomā par to, kā organizēt studentu vasaras uzņemšanu. Ministre piedāvājusi šogad atteikties no eksāmeniem un jauno studentu zināšanu pārbaudi uzticēt pašām augstskolām. Tās gan uz šo ieceri raugās visai skeptiski.

Koronavīrusa izraisītās Covid-19 pandēmijas dēļ mācības klātienē šosezon neatsāksies un plašo ierobežojumu dēļ nav iespējams organizēt arī centralizēto eksāmenu kārtošanu. Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka tādā gadījumā augstskolas pašas varētu organizēt pārbaudījumus studētgribētājiem vai arī paļauties uz atzīmi atestātā.

“Augstskolas ir gatavas. Daudzas arī šobrīd ļoti daudz ir iesaistījušās savu iestājpārbaudījumu organizēšanā, īpaši tur, kur ir nepieciešamas specifiskas prasmes,” norādīja ministre.

Latvijas Universitātes Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis savukārt sprieda, ka “pareizākais risinājums šobrīd ir – ja centralizētos eksāmenus nevar realizēt, tad pateikt, ka šie cilvēki šajā gadā ir atbrīvoti no centralizētajiem eksāmeniem”.

“Sliktākais variants būtu uzdot augstskolām taisīt obligātus iestājpārbaudījumus. Tā jau būtu iejaukšanās mūsu tiesībās atlasīt studentus, kā mēs varam,” norādīja Saulītis.

Latvijas Universitātē pašu augstskolu veidotu pārbaudījumu lietderību apšauba.

Tam neesot ne laika, ne citu resursu. Turklāt nav noslēpums, ka universitātes cīnās par katru studentu, līdz ar to pārbaudes darbi, visticamāk, būtu viegli un formāli.

“Zinot, ka mūsdienās jaunieši pārbauda savas iespējas iekļūt ne vienā vien augstskolā, tad savukārt jauniešiem šie iestājpārbaudījumi būtu jākārto virknē augstskolu, un tas būtu vēl lielāks pasākums nekā vienkārši centralizēto eksāmenu nokārtošana,” iebilda Saulītis.

Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Uldis Sukovskis savukārt norādīja, ka ir “jāsaprot - ja mēs organizējam iestāšanās eksāmenus, tad arī tie būs klātienes eksāmeni, un uz tiem tāpat būtu jāpulcējas, tieši tāpat kā uz centralizētajiem eksāmeniem. No šī viedokļa tur lielas atšķirības nav. Tas lielā mērā ir atkarīgs no termiņiem”.

Bet Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) populārajā programmā “Medicīna” ik gadu studēt piesakās 700 līdz 800 cilvēki. Lai uzdevumi nenoplūstu, līdzīgi kā eksāmeni pārbaudes darbi būtu jāveic klātienē, bet tas ir risks. Tāpēc, tāpat kā pārējās universitātes, labprātāk ņemtu vērā vien sev interesējošās atzīmes.

“Šeit ir risks par vērtēšanu un salīdzināšanu, bet šī ir krīzes situācija, šī ir ārkārtas situācija pirmo reizi. Izvērtējot visus variantus, protams, mēs pie šī varianta paliekam,” sacīja RSU Studentu servisa direktore Indra Treija.  

Universitātēm gan nav skaidrs, kā šis izņēmuma gads varētu ietekmēt tos vidusskolu beidzējus, kas eksāmenus varētu nekārtot un šogad arī studijas neuzsākt, taču to plānotu darīt vēl pēc gada vai tuvākā nākotnē.

“Tur būs jāatrod pietiekami elastīgs risinājums, lai tie, kas šogad būs beiguši skolu bez šiem centralizētajiem eksāmeniem, nebūtu cietēji pēc tam, kad atjaunosies normālais darbs ar centralizētajiem eksāmeniem,” norādīja Sukovskis

Gala lēmumu ministre sola pieņemt nākamnedēļ, tad arī būšot visas atbildes.

“Var atcelt centralizētos eksāmenus, bet virkne jautājumu vienalga paliek spēkā. Piemēram, ko dara tie audzēkņi, kas ir vēlējušies startēt ārzemēs? Ko dara tie, kas vēlas studēt nākamgad? Varbūt pēc pieciem gadiem viņi vēlas studēt. Ļoti negribētos šo pārcelt uz augusta mēnesi, kas droši vien būtu visgudrākais un visdrošākais variants, jo skaidrs, ka tad spriedze skolēnu vidū valdīs pilnīgi visu vasaru,” atzina Šuplinska.

Galīgo lēmumu gaida arī reģionālās augstskolas. Piemēram, Ventspils Augstskola, kurā ir mazāks studentu skaits, iestājpārbaudījumu organizēšanai neiebilst. Bet lielās universitātes tos piekrīt organizēt vien programmās, kā, piemēram, māksla vai sports.

KONTEKSTS:

Mācīties attālināti skolēni spiesti, jo valstī, lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteica aizvien stingrākus ierobežojumus, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimeni. Visticamāk, ārkārtējo situāciju pagarinās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti