Studenti braucot sestdienās pat no Daugavpils - tā par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) centralizēto eksāmenu kursiem zina stāstīt Sagatavošanas kursu nodaļas vadītājs Oskars Lūsis. Viņš vērtē, ka šādus kursus apmeklē divu veidu skolēni - daļai tie ir kā glābšanas riņķis, citi nāk, lai sasniegtu izcilību.
„Sagatavošanas kursi parāda izglītības problēmas, jo, ja viss notiktu tā, kā tam būtu jānotiek, tad sagatavošanas kursiem nevajadzētu notikt. Varbūt tiem būtu ļoti mazā, šaurā nišā,” viņš paskaidro, ka maksas kursiem vajadzētu gatavot tikai izcilniekus un tos, kas skolu pabeiguši jau pirms kāda laika. Taču realitāte esot citāda.
„Piemēram, fizikas pasniedzēja izstāstīja bērnam, kādam ir jāizskatās fizikas eksāmenam. Tas viss ir pieejams internetā. Un bērns ar to pirmo reizi iepazīstas sagatavošanas kursos. Viņš nāk no divpadsmitās klases, bet pirmo reizi ar to, kādam ir jābūt eksāmenam, kas tur tiek prasīts un kas vispār ir fizikas priekšmets, viņš iepazīstas sagatavošanas kursos - finiša taisnē,” atceras Lūsis. Atšķirībā no fizikas un matemātikas, ķīmijas kursi RTU šogad ir bez maksas. Lūsis apstiprina, ka tas ir arī veids, kā piesaistīt studentus nepopulārajai programmai. Ķīmijas fakultāte meklējusi iespējas nodrošināt kursus gan no iekšējiem resursiem, gan meklē citus līdzekļus.
Celt mācību iestādes prestižu vai piesaistīt studentus ar kursiem nevarot. Daudzi jau reģistrēšanās anketā ieraksta, ka tālāk studēs citur, arī ārzemēs. Par valsts pārbaudes darbiem atbildīgs ir Valsts izglītības satura centrs. Centra pārstāve Latvijas Radio paskaidroja, ka tas nekādā veidā neiesaistās šādu kursu veidošanā vai uzskaitē.
„Tā ir mūsu motivācija,” saka Lūsis, „Mēs darbojamies brīvajā tirgū, un, ja mēs strādāsim slikti, tad mums nebūs klientu”.
Tiesa, brīvajā tirgū augstākā izglītība ir maksas pakalpojums. No vienas puses - augstskolas ar šādiem kursiem aizlāpa dažu bezmaksas izglītības caurumu, no otras - tikpat labi var izvēlēties arī privātskolotāju.
Latvijas Radio sazvanīja vairākus eksakto mācību priekšmetu privātskolotājus, kas piedāvā savus pakalpojumus sludinājumu portālā. Lielākā daļa norādīja, ka zināšanu līmenis skolēniem krītas, bet gatavoties eksāmeniem skolēni pie viņiem nenākot.
Maksas kursi galu galā var izrādīties labs naudas ietaupījums, ja to dēļ augstskolā izdodas iekļūt budžeta grupā. Bet vai skolēnu uzlabotās zināšanas atvieglo darbu pasniedzējiem? Rīgas Valsts tehnikuma mācību nodaļas vadītāja Dace Skutāne to noliedz: „Tas kursa procents jau ir ļoti mazs.” No aptuveni 600 tehnikuma uzņemtajiem skolēniem kursos no visām grupām kopā nākuši 50. Šīs profesionālās skolas kursu princips ir līdzīgs kā augstskolā. Tur mācās iepriekšējās mācību iestādes - pamatskolas - vielu, ko prasīs tehnikuma iestājeksāmenos - testā. Apgūt var matemātiku, fiziku un latviešu valodu.
„Principā šie priekšmeti visi ir vāji, ļoti vāji [iemācīti]. Nāk no pamatskolas tas vājums.” Skutāne novērojusi, ka arī kursos, par ko samaksājuši vecāki, daļas skolēnu ieinteresētība neraisās.
Pirmkursniece Baiba Granta studē politiku Rīgas Stradiņa universitātē. Sagatavošanas kursu beigās bija noslēguma eksāmens, kas automātiski ļāva iekļūt augstskolā. „Atskatoties atpakaļ un vidusskolu salīdzinot ar augstskolu, šķiet, vidusskola īsti nerūpējas par to, lai katrs skolēns „ievirzītos” tajā, kas visvairāk interesē,” uzskata Granta.
Kursu saturs bijis līdzīgs kā pirmā kursa lekcijas tagad, taču daļa vielas jau bijis jāzin no vidusskolas. Baiba saka – „man vidusskolas priekšmeti likās sausi”. Latvijas vēsturi viņa esot iemācījusies augstskolā. Līdzīgi arī Oskars Lūsis no RTU saka par eksaktajiem priekšmetiem - ar obligātu eksāmenu vien skolēnu zināšanas neuzlabosies.
