„Vai tā būs tikai un vienīgi brīvprātīga, vai tā būs pusobligāta vai obligāta, to "mēs vēl nevaram pateikt", aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) LNT raidījumā „900 sekundes” pagaidām atturējās stāstīt, vai iecerētā militārā apmācība studentiem ar laiku varētu būt daļēji obligāta vai obligāta. Taču vismaz nākamgad varētu notikt pirmās militārās apmācības nometnes brīvprātīgajiem studentiem.
Vējonis uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izstrādāt sistēmu, kā iesaistīt studentus militārajā apmācībā.
„Tas nav nekas jauns bruņotajiem spēkiem. Līdz krīzei, kad armijai nogrieza finansējumu par vairāk kā 40 procentiem, studentu apmācība notika,” norāda Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis kapteinis Normunds Stafeckis. Viņš stāsta, ka iepriekš visās Latvijas augstskolās bija izveidotas studentu apmācību grupas.
Taču plānošana varētu ilgt gadu vai pusotru: „Plānošanas process ir ilgstošs, jo mums ir jāatrod personāls jeb instruktori, kas veic studentu apmācību, jāatrod materiāli tehniskais nodrošinājums: ekipējums, ieroči, munīcija, lai šī apmācība nebūtu formāla. Protams, tas nevar skart visus studentus, jo tam nepieciešams finansējumus un materiāli tehniskais nodrošinājums.”
Stafeckis arī piebilst, ka visticamāk, šī militārā apmācība, līdzīgi kā iepriekš, balstīsies brīvprātības pamatos.
Vējonis arī LNT raidījumā norādīja, ka studentiem varētu piešķirt rezerves virsnieku pakāpes, tas cels patriotismu, gatavību aizsargāt savu valsti. Viņus varētu gan iesaistīt Zemessardzes rindās, gan arī izmantot profesionālās un militārās zināšanas, lai varētu komandēt atsevišķas vienības Zemessardzē. Ziņu aģentūra LETA savukārt, atsaucoties uz aizsardzības ministru, vēsta, ka nākotnē studentiem par sekmīgu militārās apmācības kursa pabeigšanu varētu piešķirt kredītpunktu, taču šī iecere vēl ir pavisam zaļa.
Latvijas Universitātes prorektors Andris Kangro norāda, ka skatās pozitīvi, tomēr, protams, nepieciešamas diskusijas: „Tālāk ir jāsēžas pie galda un jāizstrādā, ko tas nozīmē, jo ir daudzi jautājumi: kādi apjomi, kā tas notiek, kādi ir resursi. Cik zinu, daudzi mūsu studenti ir zemessargos,” saka Kangro.
Par brīvprātības principu iestājas arī citās augstskolās. „Ar studentiem mēs jau esam pārrunājuši šos jautājumus un būtībā, protams, viņi vēlas saglabāt kaut kādu brīvprātības principu,” saka Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, norādot – no filozofiskā viedokļa raugoties, jauniešiem būtu nepieciešams apgūt praktiskas iemaņas, kā rīkoties ārkārtas situācijā.
Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis pieļauj, ka vismaz sākotnēji šāds kurss varētu būt brīvprātīgs: „Pieļauju, ka kāda daļa studentu interesētos. Jāsaprot arī, kā tīri juridiski to iestrādāt programmās, jo tās ir akreditētas.”
Jānorāda, ka Aizsardzības ministrija drīzumā plāno priekšlikumu par studentu militāro apmācību pārrunāt ar augstskolām.
