Augstskolās pasniedzēju paaudžu maiņā – stagnācija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Augstskolās nenotiek paaudžu nomaiņa, un gados jauni cilvēki savu dzīvi nevēlas saistīt ar akadēmisko darbu – šādi secinājumi ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) biedriem. Arodbiedrībā ir pārliecināti, ka tieši zemais atalgojums cilvēkus nemotivējot strādāt pedagoģijā. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas datiem liecina, ka valsts augstskolās strādājošie mācībspēki lielākoties ir gados jauni – no 30 līdz 39 gadiem.

Studentu domas atšķiras

“Es domāju, ja pasniedzējs ir ap 70, 80 gadiem, tad viņš vielu stāsta sliktāk, nekā četrdesmitgadīgi.” Rīgas Tehniskās universitātes pirmkursniekus Latvijas Radio uzrunā lekciju pārtraukumā. Jānim un Ernestam ir atšķirīgi viedokļi par to, vai pasniedzēja vecums ir būtisks.

“Principā ir, kā kuram. Ir arī vecāki pasniedzēji, kas labi pasniedz. Jaunāki, kas labi pasniedz. Galvenais ir tā pareizā pieeja, lai pareizi stāsta. Tā, lai ieinteresētu cilvēkus. Nav tas atkarīgs no vecuma. Ir arī vecāki, kas ļoti garlaicīgi stāsta un tad nevar pamācīties. Nepiesaista.”

Tikmēr Ieva uzskata, ka gados vecākajiem pasniedzējiem ir vairāk pieredzes, bet jaunākie lektori pielietojot interesantākas metodes. Abos gadījumos studenti ir ieguvēji.

Nekonkurētspējīgais atalgojums

Studenti pētniecībā jāiesaista jau bakalaura izstrādes laikā, ir pārliecināts Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis. Rīgas Tehniskajā universitātē ir lielākais personāla īpatsvars vecuma grupā līdz 30 un 40 gadiem.

Problēma ir atalgojumā, saka studiju prorektors Uldis Sukovskis. Diskutējot par pedagogu atalgojuma reformu, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības sēdēs ne reizi izskanējis, ka augstskolās ir grūtības ar paaudžu nomaiņu. Kavēklis esot jau pieminētais nekonkurētspējīgais atalgojums.

Inga Vanaga stāsta sliktāka situācija esot skolās, tomēr arī augstskolās varētu būt labāk: “Viens no būtiskākajiem, neapšaubāmi, ir šis atalgojums pedagogiem, kas ietekmē arī šo profesijas prestižu, izvēlēties arī tālāk kļūt par pedagogu. Tās ir tādas divas būtiskākās lietas, ko mēs redzam, kas gados jaunam, topošajam pedagogam nav mazsvarīgi.”

Valsts augstskolās jaunāki

Valsts augstskolās paaudžu nomaiņa notiek straujāk, nekā privātajās skolās. Par to liecina jaunākie Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati.

Lielākā daļa mācībspēku valsts augstskolās ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, savukārt privātajās augstskolās vairums pasniedzēju ietilpst vecuma grupā 40 līdz 49 gadi.

Piesaistīt pašu studentus cenšas arī ārpus Rīgas. “Labākie, izcilākie, perspektīvākie, aktīvākie, ieinteresētākie studējošie iespēju robežās tiek piesaistīti darbam universitātē, piemēram, par dabaszinātņu laborantiem. Ja rodas tāda iespēja, ka viņi tiek pieņemti arī pastāvīgi darbā. Ja ir pierādījis sevi šādā darbā, tad ar laiku var tikt ievēlēts arī dažādos akadēmiskos amatos,” stāsta Daugavpils Universitātes Administratīvās daļas vadītāja Vineta Dubrovska.

Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst, ka atalgojums augstākajā izglītībā aizvien nav sasniedzis pirms krīzes līmeni, tāpēc jaunu mācībspēku piesaistīšana aizvien esot pārāk apgrūtinoša.

“Ir drīzāk tāda stagnācija. Ļoti maz mainīga ir šī situācija pēdējos gados.

Kopumā šobrīd, ko rāda rezultāti, ja mēs skatāmies pēc pasniedzēju īpatsvara, kuri ir vecāki par 60 gadiem, pamata darbā, kas strādā, tad viņu proporcija ir diezgan stabila. Pēdējos gados ir vērojama tendence, ka pati jaunākā vecuma grupa, zem 30, pat samazinās,” stāsta ministrijas vecākais eksperts Jānis Paiders.

Ienākot jaunajiem pasniedzējiem, jārēķinās, ka viņi strādās ilgstoši un vēlāk iekļausies arvien vecākās vecuma grupās. Tāpat vecuma struktūra jāskata atbilstoši augstskolas specifikai. Piemēram, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā nav neviena pasniedzēja, kas būtu vecāks par 49 gadiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti