Aktuāli

Labklājības ministrs Jānis Reirs par Stambulas konvencijas izskatīšanu VSS

Aktuāli

No Bondara zaudējumus vēlas piedzīt par diviem ar Antonovu saistītu firmu kredītiem

Augstskolās notiek papildu uzņemšana, brīvas arī budžeta vietas

Augstskolās notiek papildu uzņemšana, brīvas arī budžeta vietas

Jau otro nedēļu vairākās Latvijas universitātēs un reģionālajās augstskolās norisinās studentu papildu uzņemšana nākamajam akadēmiskajam gadam. Tas nozīmē, ka arī šogad augstskolām nav izdevies izpildīt to uzņemšanas plānus, un aizvien ir brīvas gan maksas, gan bezmaksas studiju vietas. Šogad kopumā budžeta vietām valsts atvēlējusi vairāk nekā 30 miljonus eiro, paredzot, ka vairāk nekā 23 000 studentu varēs izglītoties bez maksas.

Vidusskolu absolventu skaits turpina sarukt, un augstskolām ir arvien grūtāk piesaistīt gana daudz studēt gribētāju. Universitāšu uzņemšanas punktos Latvijas Radio noskaidroja, ka daudziem jauniešiem būtiska ir iespēja studēt bez maksas, un budžeta vietas var būt noteicošas izvēlē starp augstskolām.

Šogad budžeta vietas iedalītas vairāk nekā 23 400 studentu valstī kopumā.

Visvairāk budžeta vietu ir Rīgas Tehniskajai universitātei, vairāk nekā 6000. Tur arī lielā mērā izdevies izpildīt universitātes uzņemšanas plānu, vienlaikus paliekot pāri kā budžeta, tā studiju maksas vietām, kurām vēl var pieteikties.

Tikmēr Latvijas Universitātei (LU), kurai no septembra pievienojas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studenti, piešķirts vairāk nekā 5000 budžeta vietu. Par spīti tam, izsludināta papildu uzņemšana 36 bakalaura studiju un 41 maģistra līmeņa programmā.

“Tas ir nedaudz vairāk nekā pusē programmu. Dažās programmās ir pieejamas arī budžeta vietas. Mūsu uzņemšanas plāni jau labu laiku ir iepriekš definēti, un ir tā, ka ne visās studiju programmās šī papildu uzņemšana ir noteikta. Neatkarīgi no tā, vai, piemēram, šogad pabeidz 10 000 vai 9500 skolēnu vidusskolas, tas neietekmē to, vai, piemēram, politologos varēs studēt 90 vai 84 studenti,” skaidro LU prorektors Jānis Ikstens.

Vairāk nekā 3000 budžeta vietu šogad Rīgas Stradiņa universitātē un vairāk nekā 2600 vietu – Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur arī norit papildu uzņemšana.

2017.gadā kopā piešķirto budžeta vietu skaits

Grūtības piepildīt valsts bezmaksas studiju vietas ir arī reģionālajām augstskolām.

Izglītības un zinātnes ministrijas vecākais eksperts Jānis Paiders, komentējot šī gada uzņemšanas rezultātus, sacīja – ministrija budžeta vietas izmanto kā instrumentu, lai studentus pievilinātu dabas un inženierzinātņu jomām. Jau tagad finansējumu samazinot gan sociālajām, gan humanitārajām jomām.

"Ja ministrijas padotībā esošajās augstskolās kopā šogad ir piešķirtas 16 046 “vietas, tad no šīm te vietām vairāk nekā puse, 8563, ir  dabas zinātņu programmās,” saka Paiders. “Šīm vietām kopā seko 26 miljonu liels finansējums. Salīdzinājumā sociālajās zinātnēs ir 2384 vietas un humanitārajās zinātnēs gandrīz 2000 vietu, ar finansējumu sociālajās zinātnēs 4,7 miljoni un humanitārajās zinātnēs – 4,8 miljoni eiro. Viens ir vietu skaits, bet otrs arī ir nauda, kas seko šīm vietām, galvenokārt dabas zinātnēm šobrīd,” atzīmē Paiders.

Ministrijas politika gan nereti iet ciešā sasaistē ar darba devēju ieteikumiem, pieprasījumu. Katru gadu Latvijas Darba devēju konfederācija veido skolu un studiju topu.

Tajā starp labākajām programmām atzīmētas arī vairākas privāto augstskolu studiju programmas, piemēram, Banku augstskolā, Rīgas Ekonomikas augstskolā, biznesa augstskolā „Turība” un citās, kur budžeta vietu vispār nav vai arī ir ļoti maz.

Latvijas Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis saka, vidusskolēnu skaita kritumu jūtot arī privātās augstskolas, tomēr vidusskolu absolventi nav to pamata auditorija. Piemēram, „Turība” pirmo divu vasaras mēnešu laikā noslēgusi nepilnus 800 līgumus ar topošajiem studentiem, kas esot pietiekami daudz.

“Vidusskolēni, kas nāk no skolas sola, ir mazākums. Lielākā daļa ir tādi, kas zina, kāpēc viņi iet studēt. Vidusskolēns patiešām pa taisno skrien uz budžeta vietu un pēc tam skatās, kur aizskrējis. Tā vietā, lai padomātu, ka viņam līdz pensijai, kad viņš pabeigs, būs vēl vismaz 40 gadi, ja tas laiks nepagarināsies,” norāda Baumanis. “Liela daļa mums ir tādi, kas pat stājas bakalaura programmās jau ar augstāko izglītību. Tas nozīmē, ka viņš tur kaut kur valsts sektorā ir izmalies, vīlies un nāk mācīties,” saka Baumanis.

2019. gadā gaidāma augstskolu akreditācija, un izskanējis, ka tad ieceres par studiju programmu apvienošanu un citām izmaiņām varētu iniciēt pašas augstskolas.

“Nu, akreditācija ir viens spiediens. Es domāju, vairs neko nedos. Uz to ir naivi cerēt. Kaut kādā ziņā mums lēni pielec. Tas nebija arī nekāds noslēpums, ka arī studentu skaits kritīsies demogrāfijas dēļ. Tas, kas tur var notikt, apvienosies augstskolas, vecākā paaudze vienkārši pašpensionēsies,” paredz bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Augstskolas papildu uzņemšanas organizē līdz pat vasaras beigām. Arī tajās programmās, kuras ierasti ir pieprasītākās, kā, piemēram, Latvijas Universitātes „Tiesību zinātnes” programma, aizvien arī tajā ir brīvas vietas. Augstskolām šādas papildu uzņemšanas ir izdevīgas, jo var piesaistīt arī maksātspējīgo auditoriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt