Kopumā Latvijā ārvalstu studējošo skaits ir virs desmit tūkstošiem, no tiem deviņi ar pusi tūkstoši kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm studē pilna laika programmās. Kā apliecināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), ārvalstu studentu skaits Latvijā pieaug.
Turpina Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Austra Irbe.
"Rīgas Stradiņa universitāte noteikti ir priekšgalā, Rīgas Tehniskā universitāte, Informācijas sistēmas menedžmenta augstskola, kā arī Latvijas Universitāte. Ļoti lielai daļai no ārvalstu studentiem tieši grāda ieguvei interesē veselības aprūpes programmas, tāpat arī programmas, kas saistītas ar vadības zinātnēm, uzņēmējdarbību, bet liels īpatsvars interesējas tieši par veselības aprūpi," stāstīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Austra Irbe.
Šobrīd gan par ārvalstu studentu uzņemšanu šajā studiju gadā ir grūti ko prognozēt.
"Protams, ir prognozējami kaut kādi riski, kas saistīti ar šo studējošo skaitu samazināšanos, īpaši studentiem, kas ierodas apmaiņā, šīs programmas ir ļoti strauji apstājušās, bet attiecīgi uz studējošo skaitu, kas ierodas tieši grāda ieguvei – tur konkrētas prognozes es jums nevarēšu pateikt, jo tas ir atkarīgs no katras augstskolas individuālā gadījuma, saistībā ar to kādus risinājumus viņi gatavo, kā viņi plāno organizēt mācību procesu, cik lielu daļu no mācībām būs iespēja nodrošināt attālināti, kādā kvalitātē un daudzi citi aspekti," skaidroja Irbe.
Daugavpils Universitātē studē 20 ārvalstu studenti. Viņi mācās tādās programmās kā, piemēram, filoloģija, Austrumeiropas biznesa kultūras sakari, ekonomika. Lielākoties studenti ir no Krievijas,Baltkrievijas un Lietuvas. Tāpat studenti no Amerikas Savienotajām Valstīm dodas uz Daugavpils Universitāti mācīties krievu valodu.
"Saistībā ar Covid-19, protams, šī migrācija ir apstājusies, tad arī šīs mācības notiek tikai attālinātā veidā. Jo gada laikā pie mums ieradās mācīties vismaz 300 studenti, tagad šīs mācības notiek tikai attālinātā veidā," stāstīja Daugavpils Universitātes rektores vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš.
Arī šogad interesi par studijām ir izrādījuši studenti no ārvalstīm. Ir noslēgti septiņi līgumi ar tiem, kuriem jau ir uzturēšanās atļauja Latvijā un viņi šobrīd atrodas šeit.
“Zem jautājuma ir deviņi cilvēki, kuri atrodas gan Eiropas valstīs, gan aiz Eiropas robežām saistībā ar Covid-19, tad ir liels jautājums, vai šajā mācību gadā mēs viņus uzņemsim, jo viņi visdrīzākais nespēs tikt uz Latviju," norādīja Kudiņš.
Universitātē nogaida, skatoties kāda būs epidemioloģiskā situācija citviet pasaulē, pieļaujot, ka studijas varētu notikt arī attālināti, ja studenti būs ar mieru šādam studiju procesam.
"Pašreiz mums ir tā nianse, ka mēs nevaram nodrošināt norādījumus no SPKC saistībā ar ārvalstniekiem, ja pat mums atbrauc no Eiropas valstīm, kur ir divu nedēļu karantīna, mums nav viņus kur izmitināt, šie jautājumi mums ir neatrisināti, kas viņiem piegādās šo pārtiku un visas pārējās sadzīves lietas, ja jāatrodas divu nedēļu pašizolācijā. Mums nav tāda tipa kopmītņu, kur nodrošināt viņiem atsevišķas ieejas un visu pārējo, ja mums parādās vismaz viens Covid-19 slimnieks kopmītnēs, mums jāatbrīvo visas kopmītnes," skaidroja Kudiņš.
Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā studē aptuveni 20 ārvalstu studentu. Šovasar jauni studenti nav uzņemti.
"Mēs saprotam, ka problēmas ir ar pārvietošanos, problēmas ir ar neprognozējamo situāciju saistībā ar Covid-19 vīrusu. Mēs nezinām, kāds būs septembri, oktobris, tāpēc mēs vairāk orientējamies uz uzņemšanu janvārī, tas ir, kad sākas studijas no februāra, varbūt tad tā situācija būs nedaudz prognozējamāka," atklāja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule.
Tāpat kā Daugavpils Universitātē, arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā šobrīd domā par jau esošo ārvalstu studentu turpmākajām studijām, par iespēju tās nodrošināt attālināti un par to studentu, kuri aizbraukuši uz savu mītnes zemi, iespējām atgriezties Rēzeknē.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
Atbraukušajam no ārzemēm, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16, jāievēro pašizolācija 14 dienas.
