Rihards Balceris šogad beidza vidusskolu un domā studēt fizioterapiju kādā no Latvijā esošajām universitātēm. Viņš ir skolēns, kuram pirms kontroldarbiem vienmēr ir paticis paņemt rokās grāmatu un atkārtot mācību vielu. Attālinātās mācības pēdējā gada laikā daudz ko ir mainījušas.
“Man personīgi trūka motivācijas kaut ko darīt, jo daudz vieglāk ir atrast visu internetā, nevis atvērt grāmatu un iemācīties iepriekšējā vakarā. Tas arī rada robus, nav motivācijas atvērt grāmatu un iemācīties tēmu pirms kontroldarba, lai godīgi nopelnītu savu atzīmi,” norādīja Balceris.
Viņš stāstīja, ka centralizētie eksāmeni, kuru vērtējumus ņem vērā, stājoties augstskolā, visu sakārtos pa vietām. Galu galā eksāmeni notika klātienē, un to laikā nebija iespējas meklēt atbildes internetā. Tā kā viņš ir gana apzinīgs, viņam ir labas sekmes un zināšanas, viņš cer augstskolā iestāties bez problēmām.
To, ka pandēmija atsevišķos mācību priekšmetos noteikti būs atstājusi robus skolēnu zināšanās, atzina Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis.
“Skatoties, pie kuriem skolotājiem un kādos mācību priekšmetos. Skaidrs, ka skolēni ir izvēlējušies akcentu likt uz tiem priekšmetiem, kas ir svarīgi. Piemēram, matemātika un angļu valoda, kur ir eksāmeni. Eksāmenu laiks riktīgi mobilizēja pastiprinātu pievēršanos šiem priekšmetiem. Pārējos priekšmetos, bez šaubām, tādā režīmā un mācību procesā nevar apgūt visu, ko programma ir paredzējusi. Bet var apgūt to, kas ir svarīgākais, un es domāju, ka to mēs esam izdarījuši,” atzīmēja Mednis.
Direktors uzskata, ka attālinātās mācības un to laikā iegūtās vai neiegūtās zināšanas nekļūs par iemeslu, lai jaunieši nestātos augstskolā.
Daļa no tiem, kas mērķtiecīgi gatavojušies savām studijām un ir jau laicīgi izdomājuši, ko un kur vēlas studēt, izmantojušu dažādu augstskolu piedāvātos pirmseksāmenu kursus. Tādā veidā viņiem ir izdevies daudz veiksmīgāk sagatavoties izšķirošajiem centralizētajiem eksāmeniem.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studiju departamenta direktore Indra Treija skaidroja: “Ja mēs skatāmies uz mūsu sagatavošanas kursiem, tad vairāk nekā 1000 jaunieši ir apguvuši gan ķīmiju, gan bioloģiju padziļināti, gatavojoties centralizētajiem eksāmeniem.”
Savukārt Latvijas Universitātē (LU) norādīja, ka jau pirms gada augstskola saņēma studentus, kuri īsu brīdi bija mācījušies attālināti. Ja universitātē redzēs, ka šogad skolēnu zināšanās būs nopietni robi, kas traucē studijām, tad augstskola tam būs gatava.
“Es domāju, ka mēs piedāvāsim iespēju visiem, kas ir nopietni studētgriboši, savus zināšanu robus likvidēt ar izlīdzināšanas kursu. Var gadīties, ka tas būs vajadzīgs, un pieredze šajā jomā mums ir,” sacīja LU rektors Indriķis Muižnieks.
Tāpat Muižnieks atklāja, ka visdziļākie zināšanu robi varētu būt matemātikā, ķīmijā, arī bioloģijā un fizikā. Tikmēr studentu pašpārvaldē spriež, ka lielākā problēma varētu būt nevis zināšanu trūkums, bet gan skolēnu emocionālais stāvoklis, dzīvojot nošķirti no saviem draugiem.
LU Studentu padomes priekšsēdētājs Deniss Celuiko skaidroja: “Drīzāk problēma varētu būt mentālā veselība. Trūkst sociālā aspekta. Tomēr universitāte nav tikai un vienīgi studijas. Tie ir kontakti, ko iegūsti studiju laikā, tie ir draugi, kas paliek uz visu mūžu.”
Ja septembrī augstskolas varēs vērt vaļā durvis saviem studentiem, tad viss būs kārtībā, jo zināšanu robus būs iespējams atrisināt, mācoties papildus, ja tas tiešām būs nepieciešams.
