Šogad studētgribētāju skaits nedaudz pieaudzis, pārsniedzot astoņus tūkstošus, tomēr tāpat kā iepriekš, līdz pat augusta beigām augstskolās notiek papildu uzņemšanas. Ir grūtības piepildīt arī valsts apmaksātas studiju vietas gan Rīgā, gan reģionālajās augstskolās.
Vidzemes Augstskolai šogad piešķirtas papildu 30 budžeta vietas, kuras aizvien cenšas piepildīt. “Ir dažādi. Piemēram, IT ir papilduzņemšana, bet tur arī mēs dabūjām klāt budžeta vietas. Līdz ar to es teiktu, tas tāds arī ļoti pozitīvs signāls tomēr. Kaut gan es teiktu, ka tur ir koks ar diviem galiem. Līdz ar to, iespējams, mums vajadzētu fokusēties uz mazāka skaita speciālistu sagatavošanu, bet uz vienu speciālistu novirzīt vairāk naudas,” norāda Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.
Vislielāko studētgribētāju iesniegumu skaitu šogad saņēmusi Latvijas Universitāte (LU). Nepilni 10% budžeta vietu palikušas brīvas. Tradicionāli tās aizpildīt visgrūtāk ir tādās studiju programmās, kas saistītas ar pedagoģiju, fiziku, matemātiku un valodniecību.
“Ir daļa cilvēku, kas, stājoties augstskolā, nav līdz galam apzinājušies, ko viņi vēlas, un rezultātā viņi tomēr tā kā taustās vēl,” skaidro LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis.
Šādos apstākļos labāk veicas privātajām augstskolām. Kā norāda augstskolas “Turība” rektors un Latvijas Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis, vidusskolēni nav šo mācību iestāžu mērķauditorija, bet gan maksātspējīgi pieaugušie, kuri par savu studiju izvēli ir pārliecināti. “Varu uzņemt pirmajā kursā lielu skaitu studentu, izveidot grupas, saalgot pasniedzējus un pēc tam diezgan strauji šos studentus sākt atskaitīt,” stāsta Baumanis.
Kopumā atskaitīti vai arī nepārliecināti par savu izvēli bijuši gan tradicionāli populārākajās studiju programmās uzņemtie, gan to jomu studējošie, kurus valsts īpaši cenšas atbalstīt. Dati arī rāda, ka
lielākā daļa atskaitīto mācījušies valsts augstskolās, kur ir visvairāk budžeta vietu.
Atskaitīto skaita proporcija pret visiem studējošajiem valsts un privātās augstskolās gan ir līdzīga.
“Droši vien iespēja pieteikties vairākās vietās uzreiz un meklēt iespēju, kur es tikšu, kaut kādu zināmu atbirumu veicina,” saka LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis.
Šogad augstskolām piešķirti 23,5 tūkstoši budžeta vietu, kas ir 93 miljoni eiro valsts budžetā. Gadu no gada šis skaitlis ir līdzīgs. Pārskatīt, vai patiešām nepieciešamas tik daudz vietu, kuras grūti aizpildīt, ministrija neplāno.
“Ja mēs paskatāmies uz to, kas notiek mūsu reģionā, Ziemeļeiropas valstīs, kas ir iezīmētas kā attīstības ceļš mūsu politikas plānošanas dokumentos, viņi pāriet uz to, ka ir tikai budžeta vietas,” norāda IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
Jau piecus gadus augstākā izglītība Igaunijā ir bez maksas. Šogad amatpersonām tas licis izvērtēt, vai bezmaksas izglītība visiem motivē vai nemotivē studentus sasniegt augstākus mācību rezultātus, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs.
