Studiju kvalitātes un eksportspējas veicināšana ir divas Izglītības un zinātnes ministrijas stratēģiskās prioritātes augstākajā izglītībā. Tās attiecas arī uz kopīgu studiju programmu veidošanu gan starp dažādām augstskolām Latvijā, gan universitātēm ārvalstīs, izsniedzot starptautiski atzītus bakalaura vai maģistra diplomus.
Par starptautisku studiju programmu un starptautisku diplomu priekšrocībām šonedēļ diskutē starptautiskajā izglītības forumā Rīgas Tehniskajā universitātē. Forumā piedalās Eiropas inženiertehnisko augstskolu studenti, mācībspēki, kā arī vietējo un starptautisko uzņēmumu pārstāvji.
Latvijā divas no augstākās izglītības politikas prioritātēm ir studiju kvalitātes un eksportspējas veicināšana, kas tieši attiecas arī uz starptautiskas sadarbības veidošanu gan starp augstskolām Latvijā, gan ārvalstīs.
“Tepat Latvijā ar Rīgas Stradiņa universitāti mums ir ļoti laba sadarbība mūsu stratēģiskās partnerības ietvaros. Tādā veidā mēs optimālāk izmantojam resursus un studenti beigās iegūst daudz labākas zināšanas, jo mēs kopā izmantojam labākos speciālistus, kādi ir atrodami Latvijā,” stāsta RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis.
Pagājušajā gadā RTU ar Stradiņa universitāti atvēris kopīgu bakalaura studiju programmu „Medicīnas inženierija un fizika”, par kuru interese esot bijusi liela, un uz studiju vietām bijis jārīko pat konkurss.
Šogad sadarbība turpināta, veidojot maģistra programmu „Rūpnieciskā farmācija”. Bez Stradiņa universitātes Rīgas Tehniskajai universitātei jau izveidojusies laba sadarbība un kopīgas programmas ar līdzīga profila tehniskajām universitātēm Viļņā un Tallinā, pašlaik tiek pārrunāta iespēja veidot kopīgu Baltijas valstu tehnisko universitāšu programmu, saka Sukovskis.
“Protams, ir zināmas birokrātiskas prasības jāizpilda, reizēm tas nav viegli. Reizēm arī starp partneriem ir nepieciešamas ilgākas sarunas par dažādiem savstarpējo līgumu aspektiem, bet tas ir atrisināms, un mūsu pieredze liecina, ka to mēs varam izdarīt gan ar Latviju, gan ārzemju [augstskolām],” uzsver Sukovskis.
Mehāniskās dizaina inženierijas students Andrejs uz forumu ir ieradies no Čehijas, jaunietis vēlētos mēģināt studēt ārvalstīs, jo uzskata, ka šādai pieredzei ir vairākas priekšrocības.
“Manuprāt, vislabākais šādās sadarbības programmās ir iespēja iemācīties vēl vienu valodu. Tas noderēs arī nākotnē, darbā, jo varēsi ceļot un dibināt jaunus kontaktus, tostarp piesaistīt klientus no ārvalstīm,” saka Andrejs.
Ar mobilitāti vislabāk veicas Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), kas piesaista visvairāk ārvalstu studentu un pasniedzēju. RSU tāpat ir 100 ārvalstu sadarbības partneri, bet Latvijā visvairāk sadarbojoties ar Tehnisko universitāti.
“Sadarbības līgumi izaug, vai nu veidojot un piedaloties kopīgos projektos, vai arī no tīri personiskas akadēmiskā personāla un zinātnieku sadarbības, piedaloties dažādās konferencēs, startējot kopā dažādos projektu konkursos. Katra augstskola var piedāvāt savu skatījumu un savu pētniecības lauku,” stāsta RSU pārstāvis Edijs Šauers.
Izstrādājot kritērijus jaunajam augstākās izglītības finansēšanas modelim, kurš arī paredz, ka augstskolas papildu finansējumu saņems pēc to rezultatīvajiem rādītājiem, Izglītības ministrija pieļauj, ka nākotnē viens no kritērijiem varētu būt arī tas, cik veiksmīgi augstskolas veido kopīgas studiju programmas, īpaši ar universitātēm ārpus Latvijas.
Par to, cik veiksmīgi augstskolas sadarbojas, atbild pašas skolas un ministrija. Taču tā gan programmu veidošanu un attīstīšanu īpaši neuzrauga un neveicina. Pašlaik arī sadarbojas augstskolas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, piemēram, Liepājas Universitātei un Ventspils Augstskolai ir kopīga doktorantūras līmeņa studiju programma „Valodniecība”.
