Daļa Latvijas augstskolu jau uzņēmušas pirmos ukraiņu studentus, kuri savu dzimteni pameta kara dēļ. Interese par studijām Latvijā ukraiņiem ir un tā pieaug, to apstiprina Latvijas Universitātē (LU). Tur pašlaik imatrikulēti jeb uzņemti augstskolā jau vairāk nekā 40 studenti no Ukrainas. Visbiežāk ukraiņi izvēlas studijas juridiskajā vai datorikas fakultātē. Daļa no imatrikulētajiem studentiem vēl nav pametuši Ukrainu, bet plāno to darīt tuvākajā laikā, tā stāstīja universitātes pārstāvis Kārlis Dārznieks.
"Tie, kas tika jau uzņemti, oficiāli tiek reģistrēti kā viesstudenti LU. Paredzams, ka brīdī, kad būs iespēja pilnvērtīgi nodrošināt visus dokumentus, kas attiecas uz jebkuru studentu, tad viņi varēs arī pretendēt uz diploma saņemšanu. Līdz tam brīdim viņi pilnvērtīgi piedalās studiju procesā, kārto visus pārbaudījumus. Un tad noslēguma diplomdarbu izstrādei tiks pielaisti brīdī, kad visas šīs formalitātes tiks nokārtotas," norādīja Dārznieks.
Diemžēl uz vietas universitātē šobrīd nevienu ukraiņu studentu satikt nav iespējams, jo pārsvarā lekcijas joprojām notiek tiešsaistē. Dārznieks skaidroja, ka studiju kursi īpaši jāpielāgo jaunpienācējiem nav, jo viņi pārsvarā integrēti kursos, kur ir arī citi ārzemju studenti un lekcijas notiek angļu valodā. Ar valodu studiju kursos problēmu nav arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kur ir liels ārzemju studentu skaits. Pašlaik imatrikulēti ir desmit studenti, bet vēl vairāki interesējas par studiju iespējām. Universitāte no sava budžeta katram maksā stipendiju 300 eiro apmērā, tā sacīja RTU rektora vietnieks Igors Tipāns.
"Es gribētu teikt, ka viens no galvenajiem jautājumiem, ja runā par Latvijas politiku saistībā ar Ukrainu – šeit noteikti vajadzētu būt kādiem ilgtermiņa risinājumiem, kā pabalstīt studentus, jo šāds atbalsts būs vajadzīgs. Šādam lēmumam ir jābūt visai drīz, jo šī te 140 eiro stipendija, kura tiks piešķirta studentiem – tā ir par mazu, lai dzīvotu Latvijā. Un studentiem ir vajadzīgi daži mēneši, lai atrastu darbu. Bet galvenais jautājums ir par studiju maksu – šeit lēmumi nav bijuši, ko mēs darām ar studiju maksu nākamajā gadā," atzina Tipāns.
Šajā gadā ukraiņi studē bez maksas, bet vienlaikus atrodas tādā pašā statusā kā apmaiņas studenti Latvijā. Arī Vidzemes Augstskolā gaida tālākus lēmumus par atbalstu. Tur pašlaik imatrikulēta viena ukraiņu studente, kā arī ir liela interese par studiju uzsākšanu rudenī. Augstskola sadarbojas ar Čerņihivas Nacionālo tehnoloģiju universitāti, kura ir nopostīta, stāsta rektora pienākumu izpildītāja Agnese Dāvidsone.
"Universitātes ēkas – tur šobrīd ir jautājums, vai vispār būs iespējams tās atjaunot. Tad tie mācībspēki, tie studenti, kuri var šajos apstākļos turpināt darbu, turpināt studijas, ir vērsušies ar lūgumu ziedot, jo universitāte ir aizgājusi tiešsaistes režīmā. Mēs gan individuāli ziedojām, gan šobrīd ar augstskolas resursiem palīdzam šīs tiešsaistes studijas nodrošināt," sacīja Dāvidsone.
Augstskolas kopmītnēs arī šobrīd rasta iespēja izmitināt 60 Ukrainas kara bēgļu, sniedzot viņiem arī iespēju apmeklēt latviešu valodas kursus augstkolā.
Savukārt Latvijas augstskolas kopumā gatavas uzņemt līdz 1300 studentu no Ukrainas, tā informēja Izglītības un zinātnes ministrijā. "Pašlaik visiem šādiem studentiem un arī pētniekiem pienākas valsts stipendija, taču par to, kāds atbalsts būs pieejams nākamajā gadā, vēl ir jālemj," stāstīja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs.
