Neoficiāli izskan, ka VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis varētu būt starp tiem, kurus rotē ārpus dienesta. Izmeklēšanas bloka darbiniekiem darbu ārpus VID var piedāvāt vai nu Iekšlietu ministrijas paspārnē esošajā Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai arī Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā Ieslodzījumu vietu pārvaldē.
Oficiāli netiek nosaukti ne darbinieki, kurus rotēs, ne iestādes, uz kurām. Tiek ieturēta pauze, līdz finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)) pirmdien, 25.aprīlī, atgriezīsies darbā no komandējuma.
“To, ko man ministre bija uzdevusi, es esmu izdarījusi. Es savu redzējumu esmu prezentējusi. Tagad notiek konsultācijas noslēguma fāzē. Es ļoti ceru, ka nākamajā nedēļā varētu atrisināties visi šie jautājumi, jo tā spriedze kolektīvā ir milzīga un tas ļoti ietekmē darba rezultātu,” saka VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Par darbinieku rotēšanu finanšu ministrei jāpanāk vienošanās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski ("Vienotība") un tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība). Ziņas par panākumiem ir pretrunīgas - vairāki avoti “De facto” minēja, ka vienošanās par konkrētiem cilvēkiem un iestādēm ir panākta, citi turpretim to noliedza.
“Pieņemu un ceru, ka situācija ir pozitīvā saskaņošanas procesā un pēc ministres atgriešanās mēs saliksim visus punktus uz “i”,” saka Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Finanšu ministre Reizniece-Ozola norāda, ka ar iekšlietu un tieslietu ministriem ir konceptuāla vienošanās, ka “viņi izskatīs šādu iespēju” par darbinieku rotāciju, bet “katrs gadījums jāvērtē īpaši, jo svarīgi ne tikai mazināt iespējamos korupcijas riskus, bet arī nodrošināt, ka cilvēki būs atbilstoši darba vietai.”
Kad augstākā līmeņa vadītāju rotācijas būs notikušas, neatrisināts paliks jautājums, ko darīt ar ieņēmumu dienesta darbiniekiem, par kuru godīgumu ir šaubas. Amatpersonas to tagad vairs negrib saukt par “melno sarakstu”. Dienesta ģenerāldirektore ministrei iesniegusi vārdus un uzvārdus, tuvu 30, kas atrodas dienesta iekšējās drošības daļas un Latvijas specdienestu uzmanības lokā. Tiek pārbaudīti viņu sakari un darījumi.
“De facto” ir informācija par daļu no sarakstā esošajiem darbiniekiem, kas strādā Finanšu policijā. Sarakstā bez ierindas darbiniekiem ir arī amatpersonas no dažādām nodaļām, kuru pienākums ir vadīt izlūkošanas un izmeklēšanas darbu.
Vienam no atslēgas darbiniekiem, piemēram, deklarācijā norādīta īpašumā zeme, taču “De facto” atrada uz tās arī jaunas ēkas, par kurām nav ziņu arī Zemesgrāmatā. Šis darbinieks atteicās sniegt komentārus.
Kamēr nav pierādīta vaina pārkāpumos, dienesta darbiniekus atbrīvot nav iespējams. Pat piefiksēta pārkāpuma gadījumā darbiniekus nav viegli atbrīvot. 2014.gadā dienests nolēma no amata atbrīvot Finanšu policijas pārvaldes pirmās izmeklēšanas daļas vadītāju Oksanu Kalnaču. Pēc “De facto” rīcībā esošās informācijas, viņas padotais bija nepamatoti noņēmis arestus kontiem ar prāvām naudas summām.
Kalnača sodu apstrīdēja, un Finanšu ministrija lika viņu atjaunot darbā, samazinot algu. Pašlaik lieta atrodas tiesā un nav stājies spēkā spriedums, ka Kalnača ir vainīga disciplinārpārkāpumu izdarīšanā. Viņa turpina VID strādāt augstā amatā.
