Augstākās izglītības ēnas puse – vai diplomu var «nopirkt»?

Savulaik zināšanu iegūšanas vietā augstākās izglītības diplomu varēja nopirkt pat gājēju tunelī. Tagad tik primitīvi vairs nevar rīkoties un diploma pirkšana nu vairāk līdzinās dzīvokļa iegādei kredītā, vēsta LTV raidījums “Ļičnoje delo”.

Atklāj studiju ēnas puses

LTV raidījumā kāda studente un pasniedzēja dalījās ar pieredzi par to, kas notiek Latvijas valsts un privātajās augstskolās. Tiesa, ar noteikumu nepubliskot vārdus.

“Ir bezgalīgas iespējas [eksāmenus] kārtot atkārtoti. Pat ir gadījumi, īpaši privātajās augstskolās, kad pasniedzējs vairs nav gatavs pārkāpt savai sirdsapziņai un saka – neesmu jūs redzējis visu semestri, bet gribat saņemt četrinieku. Šādās situācijās mēdz būt, ka pasniedzējs saņem zvanu no dekanāta, kur viņam saka – ko gan jūs darāt, ielieciet vismaz četri,” pastāstīja kādas augstskolas pasniedzēja.

Tikmēr LTV raidījuma uzrunātā studente, kas privātajā augstskolā mācījusies četrus gadus, atklāja, ka maksāja daudz, bet mācīja maz: “Ļoti pēkšņi tika samazināts lekciju skaits pat līdz tam, ka mēnesī bija četras lekcijas. Tas ir ļoti maz.”

Turklāt klātienes studiju studente vairākus kursabiedrus satikusi vien semestru beigās, kad tuvojās eksāmeni: “Manā fakultātē neatceros tādus gadījumus, lai kādu izslēgtu nesekmības dēļ. Protams, bija tādi brīži, kad pasniedzējs, kas ir no citas valsts vai viņam ir citi principi, nepielaida pie eksāmena. Taču arī tad – viņš aizbrauc, bet tu vari atnākt jau pie cita pasniedzēja un nokārtot [eksāmenu] uz četri.”

Saskaņā ar studentes stāstīto galvenais ir studiju apmaksa, un tad nekas nedraudot – akadēmiskos parādus varot krāt no pirmā līdz pat ceturtajam kursa. “Un, protams, par noteiktu samaksu visu var atkārtoti nokārtot,” viņa piebilda.

Kursa darbi un diplomdarbi ir vēl atsevišķs stāsts. Saskaņā ar pasniedzējas stāstīto lielākajai daļai studentu ziņa par to, ka informāciju no interneta kopēt veselām rindkopām vai lapām nedrīkst, esot teju atklājums.

Plaģiāts esot kļuvis par normu, par kuru pat vairs nesodot.

“Ir augstskolas, kurās uz to skatās daudz stingrāk. Ir augstskolas, kurās pajokos – kā tad jūs tā, ha ha ha, un pat izliks atzīmi un iedos diplomu. Man personīgi nācies ar to saskarties,” stāstīja pasniedzēja.

Uzraugi problēmu nesaskata

Formāli augstākās izglītības kvalitāti Latvijā uzrauga divas institūcijas: Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) un Akadēmiskās informācijas centrs. IKVD skata sūdzības no visa veida mācību iestādēm, un no 500 iesniegumiem gadā par augstskolām sūdzības ir apmēram 50 gadījumos.

Neatskaitīšana par nesekmību un plaģiāts darbos esot ētiskas problēmas, un augstskolām pašām tās jārisina, norāda IKVD. Savukārt jautājumu par ilgstošajiem akadēmiskajiem parādiem normatīvie akti neregulē, un arī tie ir pašu augstskolu noteikumi.

Gadā ir apmēram divas trīs studentu sūdzības par to, ka studijās iegūstamo zināšanu apjoms neatbilst tam, kas ticis solīts.

“Jā, iesniegumos minētas situācijas, kad dienas nodaļā ir maz lekciju. Bet augstskolās tāda specifika – viena lieta ir lekcijas, bet ir arī citi darbu veidi, kas jāņem vērā. Ja students mācās ceturtā kursa pēdējā semestrī, tad noteikti viņam ir praktiskie darbi,” skaidroja IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīverts. Lielākā daļa šādu sūdzību tiek noraidītas.

Savukārt Akadēmiskās informācijas centrs vērtē akadēmisko programmu kvalitāti, uzaicinot ekspertus. Tur saka, ka minētās problēmas nav viņu kompetencē, un vienlaikus arī aizstāv studentus.

“Tā ir padomju pieeja – divi eksāmeni nenokārtoti un tevi met ārā. Tā pasaulē nedara, jo studenti bieži vien strādā un nevar visu pagūt.

Viņš pabeigs augstskolu nevis piecos, bet sešos gados,” komentēja Akadēmiskā informācijas centra vadītājs, profesors Andrejs Rauhvargers.

Nav problēmu?

Lai noskaidrotu, cik studentu Latvijā no augstskolām tiek izslēgtas nesekmības dēļ, LTV raidījums vērsās četrās augstskolās: divās valsts un divās privātajās mācību iestādēs.

Latvijas Universitāte informēja, ka no studijām atskaitīti 1178 cilvēki. Rīgas Tehniskā universitāte atsūtīja datus procentos – no tās aizgāja 14,34%. Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu "RISEBA" pameta 479 studenti. Savukārt biznesa augstskola “Turība” atteicās sniegt šādu informāciju.

Tomēr neviena no uzrunātajām augstskolām tā arī neatbildēja, cik studentu atskaitīti par nesekmību, jo sniegtajās atbildēs iekļauts daudz plašāks loks: akadēmiskie parādi, neapmaksātas studijas, ģimenes apstākļi, dzīvesvietas maiņa un aizbraukšana no valsts, arī bērna piedzimšana. Bet uz lūgumu sniegt precīzākus datus augstskolas atbildēja, ka šādas informācijas tām nav.

“Kopumā, jā, Latvijas augstskolas ļoti nelabprāt izslēdz studentus, jo, rupji sakot, tā ir nauda un visas šīs vietas jau iekļautas budžetā, un augstskolas rēķinās, ka šie studenti turpinās maksāt,” sacīja izglītības eksperte Marija Golubeva.

Ekspertes ieskatā Latvijas akadēmiskajā vidē ir nopietnas ētiskas problēmas.

“Piemēram, Zviedrijā nevar mācīties vai strādāt augstskolā, ja neesi izgājis speciālu kursu par to, kas ir akadēmiskais godīgums. Tas sevī ietver jautājumus par plaģiātu. Tur ir arī lietas, par kurām pie mums maz studentu dzirdējuši. Piemēram, pat savu darbu citēšana bez atsauces arī ir plaģiāts,” norādīja Golubeva.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti