„Jūs esat pamanījuši, ka nenotiek nekādas oficiālas tikšanās un nekāda augstāko valsts amatpersonu dalība dažādos pasākumos, svētkos un diplomātisko pārstāvju sagaidīšana. Mēs aicinām atteikties no reprezentācijas izmaksām,” pauda deputāte Jūlija Stepaņenko.
Priekšlikumu aizstāvēja arī deputāte Dana Reizniece-Ozola no ZZS: „Krīzes laikā ļoti svarīga ir solidaritāte. Tas ir būtisks signāls sabiedrībai, ka mēs, tie, kas sēž te Jēkaba ielā smalkās telpās, strādājam ar labiem datoriem un saņemam nenormāli lielas algas, ka mēs atsakāmies no liekā.”
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums noteic, ka reprezentācijas izdevumi kā atalgojuma daļa paredzēti Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, premjeram un ministriem – kopumā 16 amatpersonām.
Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta reprezentācijas izdevumi mēnesī ir līdz 95 procentiem, bet ministru – līdz 90 procentiem no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem.
Šajā gadā Valsts prezidents saņem 1192 eiro mēnesī, attiecīgi Saeimas priekšsēdētāja un premjers - 1132, bet ministri - 1073 eiro lielu piemaksu, kas paredzēta reprezentācijas izdevumu segšanai. Atbilstoši likumam par šīs summas izlietojumu nav jāatskaitās, Latvijas Radio uzsvēra Valsts prezidenta kancelejā, Saeimas priekšsēdētājas birojā un Valsts kancelejā.
Prezidenta kanceleja ietaupa uz komandējumiem
Vienlaikus ārkārtējās situācijas laikā, notiekot retām klātienes aktivitātēm, kopš aprīļa Valsts prezidenta kancelejā ir par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro samazināts komandējumiem paredzētais finansējums, ievērojami ietaupījumi ir arī par Rīgas pilī nenotikušajiem pasākumiem, pastāstīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
„Protams, mēs esam atcēluši visus komandējumus un līdz ar to mēs jau esam samazinājuši komandējumu izdevumus par 10%, kas ir aptuveni 32 000 eiro. Tas bija aprīlī, par maiju samazinājumi ir turpinājušies, vēl kādi 5-6%. Tāpat arī samazinājām izdevumus par preču piegādēm, pasākumu rīkošanu Rīgas pilī, ar tiem saistīto ziedu iegādi, apkalpošanu, muzikāliem priekšnesumiem, kā jau tas parasti ir noticis pilī. Tādējādi esam izdevumus samazinājuši par vēl aptuveni 33 000 eiro,” norādīja Teikmanis.
Valsts prezidenta kanceleja turpmākajos šā gada mēnešos vairākus plānotos pasākumus pašlaik nav atcēlusi: „Protams, esam pārrēķinājuši visus komandējumus gada griezumā. Ir komandējumi un plānotās vizītes, kas nav atceltas, bet tikai pārceltas. Skatāmies iespējas, kā tās varētu realizēt, bet esam reālisti.”
Saeimas priekšsēdētāja un ministri turpina reprezentēt
Uz jautājumiem par reprezentācijas izdevumiem Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) birojs Latvijas Radio sniedza rakstisku atbildi. Tajā pausts, ka Saeimas priekšsēdētāja atbilstoši Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajam turpina arī ārkārtējā situācijā reprezentēt Saeimu un vada Saeimas un Saeimas Prezidija sēdes, kā arī veic citus amata pienākumus. Saeimas priekšsēdētāja un Prezidijs darbojas arī Saeimas sesiju pārtraukumos un laikā, kad nenotiek Saeimas sēdes.
Nosakot papildu summu reprezentācijas izdevumiem, nolūks bija praktisku izdevumu segšana, uzsvēra arī Valsts kancelejas pārstāvis Reinis Grāvītis. „Tie ir līdzekļi, kas saistāmi ar tādiem praktiskiem izdevumiem, piemēram, par apģērbu. Reprezentācijas izdevumi ir daļa no amatpersonas atlīdzības, un tie ir tēriņi, par kuriem amatpersonām nav jāsniedz attaisnojošie dokumenti un atskaites. Šobrīd neviens no Ministru kabineta locekļiem nav atteicies no reprezentācijas izdevumu naudas saņemšanas. Jāuzsver, ka ārkārtējās situācijas laikā Ministru kabineta locekļi turpina veikt savus amata pienākumus un dara to iespēju robežās attālināti, bet pilnīgi noteikti ne mazākā apjomā.”
Institūciju pārstāvji arī uzsvēra, ka augstākajām valsts amatpersonām noteiktie reprezentācijas izdevumi nošķirami no izdevumiem, kas minēti likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli", un par kuriem uzņēmumiem jāsniedz grāmatvediskas atskaites.
Vēsturiski atlīdzība bija tikai Valsts prezidentam
Tiesību eksperts Edgars Pastars gan uzsver, ka izdevumi reprezentācijai pie atlīdzības vēsturiski bijuši Valsts prezidentam, taču to noteikšana pārējām amatpersonām, viņaprāt, bijusi atkāpšanās no tolaik topošā atalgojuma sistēmas likuma principiem.
„Pēc būtības tie nav klasiskā izpratnē reprezentācijas izdevumi. Tie ir uztaisīti tikai tāpēc, ka tolaik neviens negribēja pateikt, ka viņiem būs lielāka alga.
Es teiktu, ka tā kaut kādā mērā ir mānīšanās un atkāpšanās no pamatprincipiem, kad pēc 2008. gada krīzes sākām veidot Vienotās atalgojuma sistēmas likumu,” norādīja Pastars.
“Tolaik paredzēja, ka neveido nekādus reprezentācijas izdevumus un viss, kas paredzēts, ir ietverts algā ar attiecīgu koeficientu. Loģiski būtu, ka reprezentācijas izdevumi ārpus algas būtu noteikti tikai tad, ja par pakalpojuma saņemšanu pretī prasītu čeku [par to būtu jāatskaitās],” pauda eksperts.
Esošā kārtība par reprezentācijas izdevumiem ir spēkā kopš 2016. gada.
