AT plēnumā 22. februārī tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka par prioritāti jākļūst lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai, izmantojot iekšējos resursus un efektīvu darba organizāciju departamentos. Tas nozīmējot iekšējo procesu pārskatīšanu, senatoru atbalsta personāla efektīvu izmantošanu, kā arī elastīgu cilvēkresursu pārdali tiesas ietvaros.
AT skaidro, ka aizvadītā gada statistiskos rādītājus ietekmēja nepieciešamība mainīt lietu izskatīšanas kārtību Krimināllietu departamentā, lai atbilstoši Satversmes tiesas norādītajam nodrošinātu koleģiālu lēmumu pieņemšanu. Tāpat rezultātus ietekmēja tiesnešu ilgstošās prombūtnes, proti, Administratīvo lietu departamentā faktiski 10 tiesnešu vietā ilgstoši strādāja tikai 8, norāda AT.
Tiesas statistika 2018. gadā rāda stabili pozitīvu situāciju civillietu izskatīšanā. Vidēji administratīvās lietas tiek izskatītas mazāk nekā gada laikā, civillietas septiņu mēnešu laikā, bet krimināllietas mazāk nekā trīs mēnešu laikā. Civillietu departamentā jau trešo gadu pēc kārtas vērojama atlikumā esošo lietu uzkrājuma samazināšanās, kā arī lietu izskatīšanas vidējā ilguma samazināšanās, norāda AT.
Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā departamentu priekšsēdētāji minēja arī citus apstākļus, kas radījuši senatoriem papildu slodzi un mazinājuši laiku tiešajiem darba pienākumiem. Tā piemēram, Civillietu departamenta divi senatori kā eksperti Tieslietu padomes izveidotajā darba grupā septiņus mēnešus papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica apjomīgu izpēti maksātnespējas lietās, izpētot 44 lietas un 118 nolēmumus, kopā 162 lietas. Krimināllietu departamentā vidēji 60 darba dienas gadā katrs tiesnesis pilda pienākumus, kas izriet no speciālajiem likumiem.
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja - lai gan jau vairākus gadus kasācijas instancē darbojas advokātu process, tas nav sasniedzis mērķi, proti, nav būtiski uzlabojusies situācija ar kasācijas sūdzību kvalitāti. Pārāk liela daļa sūdzību satur lūgumu pārvērtēt faktiskos apstākļus, kas nemaz nav kasācijas tiesas kompetencē. Tāpat ir daudz kasācijas sūdzību ar nekvalitatīviem, līdz galam neizstrādātiem juridiskajiem argumentiem, kā arī tādu, kurās ir acīmredzama judikatūras nepārzināšana.
Otru lielu problēmu Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs iezīmēja pārmērīgi lielo skaitu lietu, kuras nonāk kasācijas instancē ar nekvalitatīvi izvērtētiem lietas apstākļiem. Ar to saistīti vismaz trešdaļa atcelto spriedumu. Tas kavē departamentu pievērsties savai primārajai funkcijai - tiesību normu iztulkošanas jautājumiem ar mērķi uzturēt vienotu tiesu praksi.
Administratīvo lietu departaments no kasācijas kārtībā pārsūdzētajām lietām pagājušajā gadā tiesvedību atteicis ierosināt 52% gadījumu. No ierosinātajām lietām zemākas instances spriedums pilnībā vai daļēji atcelts 54%, lēmums - 33% lietu. Salīdzinot neizskatīto lietu atlikumu uz vienu tiesnesi, pirmajā instancē tās ir aptuveni 35 lietas, apgabaltiesā - 30 lietas, Senātā - 90 lietas. Turklāt ir attīstījusies, nostiprinājusies un ir pieejama Senāta judikatūra, kas aptver pietiekami plašu tiesību jautājumu loku.
