Pērn Augstākā tiesa jeb Senāts saņēma 2100 lietas, savukārt izskatīja par 200 lietām vairāk. Tātad mazinās uzkrāto lietu skaits.
Pagājušo gadu Augstākā tiesa noslēdza ar tūkstoš neizskatītām lietām.
Samazinoties uzkrātajām lietām, kopējais lietu izskatīšanas laiks arī samazinās.
Iemesli, kāpēc tiesnešiem izdodas izskatīti lietas ātrāk, atšķiras katrā departamentā. Civillietu departamentā lietas izdodas izskatīt ātrāk, jo mainījusies lietu sadales sistēma, citos departamentos – senatoru skaita maiņa.
Bet visos departamentos kopumā samazinās saņemto lietu skaits. No tā varētu secināt, ka zemākās instances tiesas tiek galā un to spriedumus nepārsūdz.
Tomēr ir vēl kāda problēma, uz ko norādīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa: "Mums ir palielinājies to lēmumu skaits, kuros mēs atsakām ierosināt kasācijas tiesvedību, tādēļ ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām. Tas nozīmē, ka ir nekvalitatīva kasācijas sūdzība."
Turklāt arī prokuroru kasācijas protesti esot vāji. Tāpēc Augstākā tiesa šobrīd strādā pie kasācijas sūdzības vadlīnijām, kas parādītu, ko no tām sagaida.
Pieaug arī zemāko instanču spriedumu skaits, ko Augstākajai tiesai nākas pilnībā atcelt. Krūmiņa vērsa uzmanību uz to, ka rajona un apgabaltiesām ir problēmas ar atbalsta personālu. Trūkst tiesnešu palīgu, un konkursos piesakās maz pretendentu. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ zemāko instanču tiesu lēmumu kvalitāte pasliktinās.
Uz to norādīja arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs: "Joprojām ir pietiekami lielas problēmas ar apelācijas instances spriedumu kvalitāti nevis tieši juridiskās vērtēšanas jautājumos, kas būtu kasācijas vērts jautājums, kas būtu mums jāskata, bet
ir pietiekami liela lietu proporcija, kur ir problēmas ar pierādījumu vērtēšanu.
Tas nav kasācijas uzdevums. Vienīgais, ko mēs varam izdarīt, mēs varam pateikt – jūs neesat vērtējuši to, ko vajadzēja vērtēt, un aizsūtīt atpakaļ izvērtēt to, ko viņi nav izdarījuši."
Kasācijas instances, kas ir Augstākā tiesa, būtība ir pateikt, ko nepareizi apelācijas instance izdarījusi, lai nākamreiz, skatot šo pašu lietas būtību, tiesa šādu kļūdu nepieļautu.
