Dienas notikumu apskats

Naftas ieguves vietu dēļ Kipras apvienošanas sarunas nonāk strupceļā

Dienas notikumu apskats

Tramps, ierodoties Izraēlā, sola stiprināt nesaraujamās abu valstu attiecību saites

Augstākā tiesa liek Rīgai pildīt pašas noteikumus un no centra padzīt azartspēles

Augstākā tiesa liek Rīgai pildīt pašas noteikumus un no centra padzīt azartspēles

Kāda kārtējā komersanta strīds par Rīgas liegumu Čaka ielā atvērt spēļu zāli beidzies ar Augstākās tiesas lēmumu, kurā Rīgas domei netiešā veidā likts ievērot pašas pirms vairāk nekā 11 gadiem izdotos saistošos noteikumus. Galvaspilsēta jau 2006. gadā noteica, ka Rīgas vēsturiskajā centrā azartspēlēm nav vietas, taču līdz šim neko nav darījusi, lai 30 esošās spēļu zāles aizvērtu. Tā vietā viena pat nākusi klāt. Priekšvēlēšanu gaisotnē Rīga nu steidz laboties, bet pašas bezdarbību atzīt negrib.

Rīgas domē pirmdien, 22.maijā, pēcpusdienā tika sasaukta Drošības komitejas ārkārtas sēde, lai lemšanai otrdienas domes sēdē sagatavotu lēmumprojektu, kas ļaus atcelt beztermiņa atļaujas Rīgas vēsturiskajā centrā strādāt spēļu zālēm.

Izņēmums būs četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, kur azartspēles atļautas likumā.

Ar tādu rīcību Rīga pilda Augstākās tiesas februāra lēmumu, ar kuru vērsta pašvaldību lietu ministrijas un pašas Rīgas uzmanība tam, ka galvaspilsēta kopš 2006. gada sākumā nav neko darījusi, lai pildītu pati savus noteikumus, ka vēsturiskajā centrā nedrīkst atrasties spēļu zāles.

Turklāt jau pēc noteikumu stāšanās spēkā Rīga ar spēļu elli centrā ļāvusi ienākt pat jaunam komersantam.

Augstākās tiesas lēmumā teikts – ir nepieļaujama situācija, ka Rīgas dome neizmanto tai likumā iedotās un pašas noteiktās tiesības.

«Rīgas dome faktiski ir norobežojusi piekļuvi azartspēļu tirgum Rīgas vēsturiskajā centrā jauniem komersantiem, tomēr vairāk nekā desmit gadu garumā nav veikusi praktiski nekādas darbības, lai sakārtotu teritorijas atbilstoši noteikumiem. Arī Rīgas teritorijas plānojuma izstrāde piecu gadu garumā nav vainagojusies ar vērā ņemamiem rezultātiem. Šī Rīgas domes bezdarbība ir novedusi pie prettiesiskas situācijas, kurā Rīgas vēsturiskajā centrā bez termiņa ierobežojuma turpina darboties 30 spēļu zāles, bet septiņi komersanti ir nostādīti priviliģētā stāvoklī,» teikts tiesas blakus lēmumā.  

Tomēr Rīgas domes Drošības komitejas vadītājs Dainis Turlais no «Gods kalpot Rīgai» nepiekrīt, ka Augstākā tiesa atklāti norādījusi uz Rīgas bezdarbību.

“Nevajadzētu mēģināt traktēt pēc saviem ieskatiem kaut ko,” sacīja Turlais, uzsverot, ka Rīgas dome astoņu gadu laikā konsekventi ievērojusi principu, ka ne tikai vēsturiskajā centrā, bet visā Rīgā nav izsniegtas atļaujas spēļu zāles ierīkošanai.

Savukārt, lai dome rīkotos konsekventi arī esošo spēļu zāļu slēgšanai, bija nepieciešams šāds nepārprotams Augstākās tiesas lēmums, pauda Turlais.

Tāpat motīvu daļā minēts, ka 10 gadu laikā Rīgas dome ir norobežojusi piekļuvi azartspēļu tirgum Rīgas vēsturiskajā centrā, bet praktiski neko nav darījusi, lai sakārtotu attiecīgas Rīgas teritorijas atbilstoši pašu noteikumu prasībām. Rīgas domes atbildīgās komitejas vadītājs gan

Turlais arī norādīja, ka Rīgas domes atteikumi atvērt jaunas spēļu zāles vienmēr apstrīdēti tiesā.

“Par ko būtu labi nolasīt virkni tiesas spriedumu, kuri ir tikpat asi, nežēlīgi kritizējuši Rīgas domi, par to, ka viņa nepamatoti ierobežo azartspēļu biznesu,” sacīja Turlais.

“Tagad, kad Augstākā tiesa ir pateikusi, ka mums ir tiesības rīkoties - ne tikai neizsniegt jaunas atļaujas, bet arī ar atpakaļejošu datumu pieņemt lēmumu par tām, kas jau ir izsniegtas, tad mēs to ar pateicību pieņemam un darām,” uzsvēra komitejas vadītājs.

Augstākās tiesas tiesnesis Andris Guļāns gan norādīja, ka visus šos 11 gadus Rīgas domei likums ir atļāvis rīkoties un tiesas spriedums nav bijis jāgaida. Konkrētais atteikums, par kuru Augstākā tiesa pieņēmusi blakuslēmumu, ir pirmā reize, kad pašvaldība piemērojusi savus 2006.gada noteikumus un tas nonācis Augstākajā tiesā.

“Atsakot dot jaunas atļaujas azartspēļu vietām, viņi ir izmantojuši citus argumentus. Tas nozīmē, ka viņi šos saistošos noteikumus kautā kādu iemeslu dēļ vai nu aizmirsuši, vai ignorējuši,” sacīja Guļāns.

Augstākā tiesa nepārsūdzamajā lēmumā Rīgai likusi arī trīs mēnešu laikā informēt par pieņemtajiem lēmumiem un darbībām, lai sāktu īstenot pirms 11 gadiem pieņemtos noteikumus. Pašvaldībā norāda, ka procedūru par spēļu zāļu slēgšanu veiks Juridiskā pārvalde. Pirmās zāles slēgt gan varētu ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti