Augstākā kategorija skolotājai ir, piemaksas - nav

Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Gunta Lāce ir gan skolēnu atzīta speciāliste, kas prot sarežģītas lietas saprotami izstāstīt, gan ir savas jomas zinātņu doktore. Protams, arī viņa vēlējās iegūt augstāko piekto kategoriju. Tas bez iebildumiem no komisijas puses pavasarī arī izdevās, taču cerētā ieguvuma nav.

„Apliecību es kopš maija neesmu saņēmusi. Ir ļoti nepatīkami uzzināt to, ka, lai arī visos medijos oficiālas amatpersonas stāsta, ka piekto kategoriju ieguvēji saņems lielākas algas nekā citi, tad izrādās, ka uz mani tas neattiecas. Nekur plaši tas netiek teikts, taču šis algas pielikums attiecas tikai uz tiem skolotājiem, kuri šo piekto kategoriju ir guvuši iepriekš,” saka Lāce.

Skolotājas darbs tātad it kā ir ar augstāko kategoriju novērtēts, bet cerētās piemaksas nebūs. Tāpat ģimnāzijā ir arī neizpratne par citu kolēģi - kā skolotājs, kurš ir savas jomas augsts profesionālis, 20 gadus ir darbojies starptautiskos projektos, veidojis skolu kā padziļinātas svešvalodas apguves centru pat visai Vidzemei, var neiegūt šo augstāko novērtējumu? Neoficiālās sarunās pedagogi izsaka aizdomas, ka, iespējams, šī augstāko kategoriju iegūšana tiek apzināti bremzēta, lai, tā teikt, mazāk nāktos atvēlēt naudu piemaksām. „Mēs nevaram kategoriski apgalvot, ka vienīgais apstāklis, kas bremzēja šo procesu, ir naudas trūkums. Aizdomas mums ir,” saka ģimnāzijas direktora vietnieks izglītības jomā Jānis Reinvalds.

Viņš, rādot vairākas apjomīgās dokumentu mapes, kas jāsavāc skolotājam, atzīst, ka arī pati izvērtēšana, it sevišķi jau pretendējot uz piekto kategoriju, esot visai dīvaina tik nopietna lēmuma pieņemšanai. „Pilnīgi skolotāju nepazīst valsts komisija. Viņi pieņem lēmumu pēc papīriem. Protams, pārstāvis atbrauc, noskatās divas mācību stundas un veic interviju. Cik tas ir nopietni? Es šaubos,” kritisks ir Reinvalds.

Savukārt, ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis, uzsverot, ka viņa skolā strādā savas jomas profesionāļi, gan kā neloģisku uzskata birokrātisko dokumentu vākšanu. „Tā summiņa ir pavisam niecīga. Un tā ir matemātikas zinātņu doktore,” saka Zemļickis, raksturojot 47 latu piemaksu mēnesī.

Bet Lāce šajā pedagoga darba kvalitātes izvērtēšanā procesā uzsver vēl kādu, pat diskriminējošu faktu. „Tās ir skolotājas, kas nolemj dzemdēt bērnu. Šobrīd jau ir zināmi vairāki gadījumi, kad skolotājām pateikts (..) viņām pēdējo četru, piecu gadu laikā ir bijis dzemdību atvaļinājums, līdz ar to viņas nav strādājušas un viņas principā tiek diskriminētas,” saka Lāce.

Pedagogi arī atzīst, ka šobrīd šī gan ir vienīgā iespēja iegūt kaut nelielu algas palielinājumu, viņi arī nenoliedz, ka pedagoga darbs būtu jāizvērtē, bet vēlas, lai kvalitātes kritēriji un to noteikšana būtu skaidra un godīga.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti