Ar simbolisku nevis tradicionālās svinīgās lentītes pārgriešanu, bet dzeloņstieples pārkniebšanu, šīs nedēļas nogalē durvis vēra jaunizveidotais Pirmā pasaules kara muzejs Medumos. Muzejs sāka darbu laikā, kad pasaulē valda karš, tāpēc tam ir arī simboliska jēga, tā atklāšanā saka Augšdaugavas novada pašvaldības iestādes "TAKA" direktors Rolands Gradkovskis.
"Ar šo muzeju maksimāli ir jācenšas parādīt kara šausmas, maksimāli ir jāparāda tas, cik karš ir bezjēdzīgs, maksimāli jāparāda, ka nevar atkārtot."
Nogrieztās dzeloņstieples gabals Medumu pamatskolas vēstures skolotājas un muzeja gides Miropijas Petkunes rokās tūlīt tika izlocīts sirds formā kā miera simbols. Tieši viņa ir galvenā šī muzeja iniciatore Medumos, vairākus desmitus savas dzīves gadus veltot Pirmā pasaules kara vēstures pētīšanai un artefaktu vākšanai.
"Es ilgi laiku gaidīju šo mirkli, kad būs šis muzejs. Medumos ir ļoti daudz artefaktu, mežā ir bunkuri, zemē ir daudz artefaktu, šeit bija ļoti, ļoti asiņainas kara darbības. Gribētos viesiem izstāstīt, ka ir cilvēki, kas veido, un ir cilvēki, kas iznīcina. Karš diemžēl iznīcina. Parādījās projekts, un mēs atvērām šo muzeju. Ceram, ka cilvēki nāks uz šejieni, redzēs un sajutīs kara noskaņojumu, sapratīs un zinās, ka karš nav piedzīvojums, bet iznīcība."
Pirmā pasaules kara muzejs Medumos ir viena no Latvijas un Lietuvas pierobežu sadarbības programmas projekta "Pirmā pasaules kara mantojuma un ekspozīcijas izveide ar mērķi piesaistīt apmeklētājus pierobežā" 100 kilometru gara tūrisma maršruta sastāvdaļa. Tas ir muzejs, veltīts Pirmajam pasaules karam, ar savu īpašu atmosfēru, stāsta Rolands Gradkovskis.
"Pirms veidot šo muzeju, izbraucām vairākus muzejus Latvijā. Katram no tiem ir sava rozīnīte. Mūsu muzejs atšķiras ar to, ka nelabvēlīgiem laika apstākļiem mēs radījām iespējas sajust āra ierakumus, bunkurus telpās iekšā, siltumā un labos apstākļos.
Savukārt plašākā teritorijā iziet vācu bunkurus, kas tik lielā koncentrācijā un tik labā stāvokli diez vai kur citur Latvijā ir tik labi saglabājušies. Ar to arī mēs atšķiramies no citiem muzejiem.
Ekspozīcija ir ļoti varena, iespaidīga, moderna un brīnišķīga."
Caur Medumu apkaimē notikušo kara darbību spektru, kara šausmu atmosfērā, kas lika pamatus Latvijas brīvvalstij, karavīru tranšejās un bunkuros vadītos dzīves drausmīgos apstākļus, muzejā ved rādīt gide Miropija Petkune: "Paskatieties, cik grūti karavīriem bija sēdēt un karot šādās tranšejās divarpus gadu garumā."
Stāstījumu pavada iespaidīgi kino fragmenti, kas kopainā neatstāj vienaldzīgus pirmos Medumu muzeja apmeklētājus.
"Iespaidīgi! Prieks, ka vietējo iedzīvotāju iniciatīva pārauga kaut kādā lielākā formā, ka iesaistās novads un pašvaldība, tas ir tikai apsveicami. Gan pasniegšanas veids ir interesants, gan stāstījums; ņemot vērā šīs dienas notikumus pasaulē, tas liek par daudz ko aizdomāties."
Gide stāsta: "Kad mēs iziesim no šiem bunkuriem un iziesim no šī kara muzeja, mēs redzēsim uz durvīm šo rezultātu – kapsētas. Medumu teritorijā ir reģistrētas septiņas vācu karavīru apbedījumu vietas un trīs krievu karavīru brāļu kapi. Tāds ir rezultāts. Mēs varam teikt, ka Latvijai izdevās izveidot savu neatkarību, bet ar kādu upuru skaitu."
Šis Pirmajam pasaules karam veltītais muzejs Medumos nav pirmais. Privāti jau sen šo vēstures posmu Medumos pēta un vāc materiālus Stikānu ģimene, kura dalās ar savu materiālu arī te, izrāda Juris Stikāns, cerot, ka jaunajam muzejam būs svarīga izziņas loma.
"Vērtīgākais te būs fotogrāfijas, ko nevar dabūt, vienkārši iegūglējot "Medumi, Pirmais pasaules karš". Principā tādu fotogrāfiju nav.
Gribētos, lai šis muzejs nebūtu tikai kā izstāžu zāle, bet lai tas būtu stimuls pētīt un saglabāt. Muzejam jābūt kā izpētes centram."
Pēc nepilnām divām nedēļām, 17. martā, Pirmā pasaules kara ekspozīcija tiks atklāta arī Turmantas pilsētā Lietuvā. Tādējādi frontes "Dzīvības un nāves" līnija kļūs par plašu Pirmā pasaules kara tūrisma maršrutu abu valstu pierobežā.
