Augšdaugava svin svētkus tautas mākslas festivālā

Atmodas šūpulis - Daugavpils novada Naujenes pagasta Slutišķi - svētdien svin gada lielākos svētkus - Starptautisko  tautas mākslas festivālu "Augšdaugava". Tas jau ir tradicionāls pasākums, lai celtu godā likteņupes Daugavas augšteces dabas krāšņumu, vēsturisko mantojumu  un te dzīvojošo cilvēku tradīcijas. Šogad festivālā īpaši tiks akcentēta Augšdaugavas simboliskā nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā, jo tieši te cīņa pret Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) būvniecību pārauga par plašu tautas kustību, kas pirms 30 gadiem raisīja Latvijas atmodas garu. 

Senajai  Slutišķu sādžai ar tepat blakus esošo Markovas pilskalnu un kapsētu ir simboliska nozīme, tieši te sākusies Latvijas atmoda, pastāstīja Naujenes novadpētniecības muzeja vadītāja Evita Kusiņa-Koļesņikova.

Pagājuši 30 gadi, kopš žurnālisti Dainis Īvāns un Artūrs Snips 1986.gadā sāka publicēt leģendāro rakstu sēriju "Par Daugavas likteni domājot" laikrakstā "Literatūra un Māksla", norādot uz ekonomiskajiem un estētiskajiem zaudējumiem, ko radītu Daugavpils HES celtniecība gleznainajos Daugavas lokos. Tas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un aizsāka kustību pret hidroelektrostacijas celtniecību. Cīņā par Daugavas ielejas saglabāšanu iesaistījās lielas ļaužu masas, kas bija sākuma platforma Tautas frontei un cīņai par Latvijas neatkarību, uzsvēra Kusiņa-Koļesņikova.

Tieši te, Slutišķos, arī dzima Latvijas neatkarības ideja, sākotnēji līdzīgi kā Rīgā, kur uzplaiksnīja doma, ka metro nav draugs, tā arī te sākās protesti pret Daugavpils HES būvniecību, sacīja Daugavpils novada kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne, uzsverot šīgada  Augšdaugavas festivāla pamatdomu. 

Tieši ar Atmodu kā kultūrvēsturiska vieta atdzima arī Augšdaugavas ainava, tika izveidots parks "Daugavas loki", kas joprojām tūristu apmeklēts, pastāstīja Mukāne. 

Ja padomju gados Daugavpils HES tiktu uzbūvēts,  nebūtībā aizietu gan krāšņā  Augšdaugavas senlejas dabas  ainava, gan vēsturiskie kultūras pieminekļi, kaut vai Slutišķu sādža, atzina Kusiņa- Koļesņikova

Pasākuma norises vieta ir Daugavas loki un Augšdaugava. Aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” un tā ietvertais dabas parks „Daugavas loki” ir viena no nedaudzām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas apvieno visdažādākās vērtības. Tas kalpo gan reto sugu un biotopu aizsardzībai, gan izcilu ainavas vērtību, kultūrvēsturiska mantojuma, tautas tradīciju un ģeoloģiskās vēstures liecību saglabāšanai. Teritorijā vēsture radījusi unikālu daudzkultūru un daudzvalodu vidi. Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” ar dabas parku “Daugavas loki” ir arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija (Natura 2000), iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 

Visas šīs mozaīkas daļas, viena pie otras saliktas, veido Augšdaugavas tēlu – krāsainu un daudzbalsīgu, kas pilnībā atklājas tikai vērīgam ciemiņam. Festivāls ir iespēja baudīt Daugavas krāšņumu, šoreiz izjust arī Latvijas atmodas vēsturisko elpu un tikai te valdošo īpašo sajūtu, saka festivāla rīkotāji.

Šogad pasākuma devīze ir “Smelies iedvesmu Augšdaugavā!” – tādēļ atnāciet un smelieties iedvesmu savai dzīvei, darbam un mīlestībai maija smaržojošos ziedos un plaukstošos zaļumos, Daugavas un strautu skanošos un saulē mirdzošos ūdeņos, daudzbalsīgās un vairākās valodās dziedātās dziesmās pāri pakalnu un lauku plašumiem, deju soļu ritmos un vijumos, krāsainu tautastērpu raibumā un tautas amatu meistaru darba augļos!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt