Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Atklāj Latvijā lielākās burāšanas sacensības

Panorāma

Panorāma

Aug sūdzību skaits par vardarbību bērnudārzos

Aug sūdzību skaits par vardarbību bērnudārzos, risinājumu rašana nesokas raiti

Lielākā daļa jeb 71 procents no visām administratīvo pārkāpumu lietvedībām, ko pēdējā laikā ierosinājusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), ir saistīta ar iespējamu vardarbību bērnudārzos. Rudenī raidījums “Aizliegtais paņēmiens” izgaismoja trūkumus dažādos pirmsskolas izglītības sistēmas līmeņos. Atbildīgās iestādes norāda, ka tas nostrādājis kā katalizators trūkumu novēršanai, tomēr ar to nesokas raiti.

ĪSUMĀ:

  • Izglītības kvalitātes valsts dienestā fokusējas uz atbalstu profesionālai vadībai sistēmiskos jautājumos
  • Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā sūdzas par emocionālu un fizisku vardarbību pret bērniem
  • Arodbiedrībā problēmas sakni saskata nesamērīgā darbinieku noslogotībā
  • Pieticīga atalgojuma dēļ darbā uz pirmsskolas iestādēm profesionāļi neraujas

Strādājot pie līdz šim ilgākā raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālistikas eksperimenta “Bērnība bērnudārzā,” raidījuma žurnāliste auklītes darbā pavadīja četrus mēnešus un video fiksēja, ka vecākiem, no rītiem aizverot bērnudārza durvis, bērni ik dienu paliek spriedzes pilnā vidē un cieš no neiecietības. 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, izvērtējot raidījumā redzēto, konstatēja vairāku pedagogu rīcībā neatbilstošu rīcību – emocionālu un fizisku vardarbību. Iestādes vadītāja visus šos darbiniekus no darba atbrīvojusi. Taču, tā kā bērnudārzā notiekošais ir iestādes vadītāja atbildība, uzraugošās iestādes analizēja arī direktores Ivetas Vitkovskas darbu un secināja, ka vadītāja kopumā atbilst savam amatam. Tomēr vienlaikus secināts, ka vadītājai būtiski jāuzlabo vairākas profesionālās iemaņas. Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) uzsver, ka direktore darbu bija sākusi nesen, tāpēc viņai dots plašs uzdevumu klāsts, kā darbu uzlabot. 

"No mūsu puses mēs sniedzām visa veida metodisko atbalstu ne tikai šiem konkrētajiem, bet pilnīgi visiem Latvijas izglītības iestāžu vadītājiem," teica IKVD Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols. "Fokuss gan nav tik daudz tieši uz bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, kā tieši uz to, ko nozīmē profesionāli vadīt, ar kādām metodēm tas tiek īstenots, kādas darbības iestāžu vadītājiem īstenot, lai risinātu tieši to, par ko jūs runājat, sistēmiskos jautājumus."

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā savukārt uzsver, ka

vecāku sūdzību skaits par iespējamu vardarbību bērnudārzā ik gadu aug un arī pēc raidījuma audzis iesniegumu skaits.

"Runājot par šīm sūdzībām, protams, tiek ziņots par emocionālo, fizisko vardarbību," paskaidroja VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evita Rācene." Tiek norādīts uz to, ka audzinātājas, auklītes tur [bērnus] purina, kliedz, rauj aiz rokas, aizvaino, sit pa dibenu, pazemo citu bērnu klātbūtnē. Tās ir pamatlietas, par kurām mums sūdzas."

Viss iepriekš minētais norāda uz vardarbīgu attieksmi un nav pieļaujams. Tomēr atbildīgās iestādes arī apzinās, ka jautājums skatāms krietni plašāk par dažu audzinātāju vai auklīšu sodīšanu. 

"Tās ir tiešām sekas tam, ka ir šī pārslodze. Ir jādara darbi tik daudz, kurus nevar reāli tajā slodzē, kas ir plānota, paveikt," sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. "Tās ir sekas tam, ka nav pietiekams pedagogu skaits uz noteiktu bērnu, izglītojamo skaitu. Un tās ir sekas tam, ka nav atbalsta personāla. Izglītības iestādes vadītājam nav resursu, lai vajadzīgā brīdī sniegtu atbilstošo nepieciešamo atbalstu darbiniekam."

Vēl viens būtisks iemesls darbinieku trūkumam un citu izdegšanai ir arī atalgojuma jautājums, jo uz esošajām vakancēm profesionāļi rindā nestāv.

Lai gan visas iesaistītās puses to apzinās, risināšana nenotiek strauji. Rīgas domē gan norāda, ka bērnudārzos atalgojums palielināts. Pirmsskolas izglītības skolotājam atalgojums no 2021. gada 1. septembra par slodzi būs 900 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet grupās, kurās tiek īstenota darba organizācija viens skolotājs + divi skolotāja palīgi – 1124 eiro.

"Šajā modelī viens plus divi, nu, attiecīgi tas būs 1124 eiro, protams, pirms nodokļiem, un pirmsskolas skolotāju palīgiem tātad par 70 eiro pieaugs," paskaidroja Rīgas domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka ("Latvijas attīstībai"). "Bet tie joprojām ir ne tik daudz, cik vajadzētu. Un vajadzētu gribēt. Bet mums jāsaprot, ka pirmsskolas izglītības pakalpojuma nodrošināšana diemžēl nav vienīgais, kas šai pilsētai ir jārisina."

Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ("Jaunā vienotība") nenoliedz, ka cilvēki uz šīm darbavietām neraujas.

"Protams, arī izglītības sistēmā paralēli vēl notiek process, lai cilvēkus sagatavotu efektīvāk šim darbam," teica Ašeradens. "Arī pirmsskolas izglītības iestādē, arī pirmsskolas pedagogus. Bet izšķirīgs jautājums šobrīd ir darba alga, un tur ir kopēja valdības apņemšanās mainīt šo minimālo līmeni un celt darba algu, nav šaubu. Tās ir vienošanās, tā ir ņemšanās par procentiem, bet skaidrs, ka nevienam nav šaubu, ka tas ir jādara."

Pēc raidījumā izgaismotās vardarbības vairākas atbildīgās iestādes piedāvāja pirmsskolu pedagogiem apmeklēt tiešsaistes seminārus, tajā skaitā, lai atsvaidzinātu prasmes, kā labāk tikt galā ar sarežģītām situācijām, piemēram, bērnu savstarpēju vardarbību iestādēs. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas semināru apmeklēja 700 pedagogu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt