Sabiedrība par atklātību „Delna”, pētot parlamentāriešu amatpersonu deklarācijas, secina, ka visvairāk kopējo tautas priekšstāvju labklājības pieaugumu nodrošinājusi divu Reformu partijas deputātu Edmunda Demitera un Valda Liepiņa veiktie darījumi ar īpašumiem. Demitera turība ir pieaugusi par vairāk nekā 980 000 latu, savukārt Liepiņa - vairāk nekā par 316 000 latiem.
Trešajā vietā ar atgūtu parādu ir Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš - viņa rocība pieaugusi par vairāk nekā 90 000 latu. Pārējie viņu kolēģi kā lielākos ienākumu avotus minējuši vien darba samaksu un kompensācijas.
Tikmēr daži uzrāda arī simtos tūkstošu mērāmus parādus, kas rūk lēni. Eksperti aizrāda, ka deputātiem kā sabiedrības spogulim tā nav slavējama rīcība. „Ja ņem parādus, ko nevar atmaksāt, tad tas nav labs piemērs iedzīvotājiem,” saka „Delna” pārstāve Evija Goluba.
Līderis saistību ziņā ar vairāk nekā pusmiljonu latu lielām saistībām ir Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks. Viņš kreditoriem pērn samaksājis ap 6000 latu un norāda, ka kopējie viņa aktīvi to atļauj. „Vai man būtu jāpārdod īpašums, lai bilancē būtu svītriņa? Es savas saistības pildu,” saka Parādnieks.
Pērn auguši arī skaidrās naudas uzkrājumi un līderi šajā ziņā ir „Saskaņas centra” deputāti, kam ārpus kontiem ir vairāk nekā 200 000 latu. Piemēram, Andrejam Elksniņam, kuram skaidras naudas uzkrājumi ir 35 000 latu, norāda, ka pēc „Latvijas Krājbankas” kraha viņam ir zudusi ticība Latvijas bankām. „Es negribu būt kā [Raimonds] Paula kungs, kas zaudēja naudu,” saka Elksniņš.
„Delnas” pārstāvji atgādina, ka skaidras naudas uzkrājumi kopumā samazinās, kopš pērn tie uz diennakti bija jāieskaita bankas kontā, lai pārliecinātos par to esamību. Šobrīd tas nav jādara, bet Valsts ieņēmumu dienests veic tikai izlases pārbaudes, līdz ar to iegūt pilnīgu pārliecību, cik naudas zeķē ir konkrētam tautas priekšstāvim, nevar.
