Panorāma

Smelteru ģimene dzied un dejo vairākās paaudzēs

Panorāma

Sausumu atzīst par valsts mēroga dabas katastrofu

Meža zvēru žogiem nav naudas

Aug auto sadursmju skaits ar dzīvniekiem; aicina mežu masīvos braukt ar 80 km/h

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Traģiskā avārija ar alni, kas Līgo naktī prasīja jaunas meitenes un pusmūža sievietes dzīvību, liek kārtējo reizi uzdot jautājumu – kad Latvijas autobraucējus un meža zvērus šķirs žogi šoseju malās. Pērn ar aļņiem, stirnām un mežacūkām notika vairāk nekā 2500 avāriju. Kompensācijās izmaksāti vairāk nekā četri miljoni eiro. Taču “Latvijas valsts ceļos” atzīst, ka pirmais žogs 10 kilometru garumā gaidāms vien uz jaunā apvedceļa pie Ķekavas.

Stūres paraušana vai drīzāk aļņa trieciens bija iemesls, kādēļ vieglā automašīna Līgo naktī avarēja, uztriecoties kravas mašīnai. Trīs pasažieri smagi savainoti, divi -  miruši. Vai viņi bija piesprādzējušies, skaidros ekspertīzē. Taču dzīvnieku pazinēji atzīst, ka tieši alnis uz ceļa ir neparedzams.

Rīgas zooloģiskā dārza direktors Ingmārs Līdaka gan uzsver, ka alnis uz ceļa ir īpaši bīstams. Tas ir liels, smags, taču arī neizlēmīgs un līdz ar to neprognozējams dzīvnieks. Alnis var uziet uz ceļa un apjukt, nespējot izlemt, iet uz priekšu vai atpakaļ.

Savukārt stirnai vai mežacūkai, kas skrien pāri ceļam, noteikti var sekot vēl citas.

Katru gadu ar meža zvēriem notikušo sadursmju skaits pieaug, liecina "KASKO" izmaksu statistika.

Pirms trim gadiem - 2270, 2016. gadā - 2690, pērn - 2600 avāriju. Šogad gada pirmajos mēnešos 1200 sadursmju.

Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis no 3,5 miljoniem eiro 2015. gadā līdz četriem miljoniem 2016. un tuvojās jau 4,5 miljoniem eiro pērn. Vidēji atlīdzībā tiek izmaksāts no 1500 līdz 1700 eiro.

Trīs bīstamākie ceļu posmi, kuros sadursmes ar meža zvēriem notiek visbiežāk, ir Ventspils šoseja Usmas mežu apvidū, Kalnciema meži, kas ieskauj Liepājas šoseju, un Sēlijas meži.

Šādam avāriju un izmaksu pieaugumam esot vairāki iemesli. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins skaidro, ka arvien vairāk mašīnas tiek apdrošinātas. Otrkārt, meža dzīvnieki paliek drošāki, un, treškārt, satiksme kļūst arvien intensīvāka.

Zvēru drosmi apliecina šis Roberta Graudiņa filmētais video no Jūrmalas šosejas, kur alnis netraucēti ietur brokastis, nebaidoties no garām braucošajām automašīnām. Abāšins norāda, ka jau agrāk izskanēja priekšlikums par finansējuma palielināšanu ceļu satiksmei un žogu izbūvei.

Uzcelt augstu žogu gar visiem autoceļiem ir nereāli. Gan izmaksu, gan pašu zvēru dēļ.

Ik pēc katriem diviem kilometriem jābūvē tunelis vai tilts, lai zvēri tiek ceļa otrā pusē. Žoga izmaksas ir 110 000 eiro par vienu kilometru. Nākotnē dzīvnieku žogu plāno būvēt uz Ķekavas apvedceļa, kur tas sargās trasi gandrīz 11 kilometru garumā. "Latvijas valsts ceļos" (LVC) skaidro, ka vadās pēc statistikas. Pērn pēc sadursmes ar zvēru nav miris neviens. Toties kopumā uz ceļa bojā gājuši 62 gājēji un riteņbraucēji, un viņu drošība arī šogad ir svarīgāka.

LVC pārstāve Anna Kononova skaidro, ka finansējums ir novirzīts gājēju ceļu izbūvei, velosipēdu ceļiem un apgaismojumam.

Līdaka uzsver, ka pagaidām tikai “Rail Baltica” projektā redzējis gan sētu, gan zvēru tuneļus. Bet dažkārt aplami uzcelta sēta zvērus savaino vēl vairāk, kā Berģos, kur žogs slejas ceļa vidū, lai liegtu gājējiem to šķērsot. Arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atzīst, ka gribētu, lai gar ceļiem būtu žogi. Taču šobrīd viņš aicina vadītājus mežos mazināt ātrumu un braukt ar 80 kilometru lielu ātrumu.

Vēl viens variants ir mežu attālināt no ceļa. Īpaši svarīgi izcirst krūmus.

Līdaka brīdina, ka visbīstamākās uz ceļiem ir naktis, kad dzīvnieki bieži pārvietojas, un vasaras beigas. Tad iepazīt lielo dzīvi dodas paaugušies lapsēni un jenotsuņi. Viņus mašīnas notriec visbiežāk.

To, cik neparedzami var beigties sadursme ne vien ar zvēru, bet pat ar putnu, liecina pirmdien, 25. jūnijā, notikusī avārija Rīgā, Krasta ielā.

Triju automašīnu sadursmes cēlonis, iespējams, bija tieši kaija. Izvairoties no salīdzinoši lielā putna, pirmās braucošās mašīnas vadītājs strauji bremzēja, bet aiz viņa braucošie nobremzēt vairs nepaguva. Sadursmē visvairāk cieta trešais braucošais auto, kas saviem spēkiem pēc sadursmes ceļu turpināt vairs nevarēja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti