Audžuģimeņu informācijas sistēma nepieciešama, lai bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nonākšana ģimenēs būtu raitāka. Šobrīd bāriņtiesas apzvana audžuģimenes un bāriņtiesas citās pašvaldībās, lai uzzinātu, kuras ģimenes ir gatavas pieņemt bērnus. Jaunajā sistēmā brīvās audžuģimenes un to atrašanās vieta būs redzama elektroniski. Šonedēļ jaunā sistēma sākusi savu ceļu izskatīšanai valdībā.
Sistēmā plānots uzglabāt tādus datus par audžuģimenēm kā personas kodu, kontaktinformāciju, dzīvesvietas adresi, ģimenes stāvokli, saziņas valodu ģimenē, darba vietu un ieņemamo amatu un pat reliģisko piederību. Kā arī foto un video materiālus no dzīvesvietas.
Audžuģimenes ir neapmierinātas, ka sistēmas veidošanas laikā to viedoklis neticis uzklausīts, un ievācamo datu apjomu sauc par nesamērīgu.
"Te tā robeža ir ļoti smalka, kurā brīdī tiek pārkāptas manas tiesības uz personīgo dzīvi? Kādas fotogrāfijas? Kādi ieraksti? Kāds manas mājas dizains? Kādā sakarā viņš parādīsies kaut kādās datu bāzēs?" vaicā Profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” līdere Ārija Martukāne.
Piekļuve sistēmai būs ne vien bāriņtiesām, bet arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, valsts un pašvaldību policijai, atbalsta centriem un vēl citām valsts iestādēm.
Audžuģimenes plāno vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu izvērtēt datu apjomu un to pamatotību.
Vaicāts, kādēļ piekļuve paredzēta tik plašam iestāžu lokam, Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš norāda: "Nu policija, lai nodrošinātu bērnu nogādāšanu drošā vidē. Ja mēs par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru runājam, tas ir normāli, viņi maksā naudu un pabalstus, ja? Tur jau nevarēs piekļūt tā jebkurš. Tās ir institūcijas, kuras pie šādas informācijas piekļūst arī citās sistēmās un ne jau tikai par audžuģimenēm runājot. Tur nav nekā jauna un nav nekā ārkārtēja."
Audžuvecākiem tāpat nav saprotams, kādēļ atsevišķi dati, tādi kā, piemēram, darba vieta un amats jāievieto sistēmā, jo šādi dati jau ir bāriņtiesai, kas lemj par statusu.
Informāciju plānots glabāt vēl desmit gadus pēc tam, kad audžuģimene vairs neveic savus pienākumus.
"Desmit gadus datu bāzē uzglabāt visus šos datus par audžuģimeni, nu tam būtībā nav pamatojuma. Nu, lūk, tas ir viens no tādiem iemesliem. Otrais ir ļoti lielais institūciju skaits, kam ir piekļuve šiem datiem. Ja ir mērķis veidot bāzi, lai bērni ātrāk nonāk ģimenē, tad tur ir daudzas institūcijas, kuras ikdienā to nedara," uzskata Martukāne.
Valdībā virzāmā dokumenta saturu Latvijas Televīzija lūdza analizēt Datu valsts inspekcijai. No tās saņemta atbilde, ka būtiskas problēmas tajā neesot saskatāmas. Dati, piemēram, par reliģisko piederību ir īpaši aizsargājami, bet, citējot inspekcijas priekšnieka vietnieci, nekur neesot teikts, ka tos nedrīkst apstrādāt.
"Konkrētajā gadījumā, lai gan anotācijā tieši par reliģiju nav nekas norādīts, mūsuprāt, šāda prasība varētu būt pamatota, jo bērna ievietošana kādā audžuģimenē ir ļoti nozīmīga arī no tāda aspekta, lai bērnam radītu piemērotus apstākļus," norāda Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba.
Ja audžuvecāku reliģiskā piederība ir citāda nekā bērnam, audžuģimenei bērnam ir jānodrošina viņam pierastus apstākļus.
Plānots, ka šie noteikumi stāsies spēkā 1.septembrī. Tomēr audžuģimenes vēl cer, ka to saskaņošanas procesā un tālāk valdībā izdosies panākt izmaiņas. Kā zināms, Veselības ministrija vēl šovasar liedza vākt informāciju par audžuvecāku saslimšanām.
