Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Bērnība bērnudārzā» 1. sērija

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Bērnība bērnudārzā» 2. sērija

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Bērnība bērnudārzā» 1. sērija

Audzinātājas vaino vadību un bērnus; direktore īsti nereaģē

Audzinātājas savā rīcībā problēmas īsti nesaskata. Viena no audzinātājiem savā rīcībā vainoja vadību, kas viņu nav iepazīstinājusi ar šo grupu un šiem bērniem, un vainīgi esot bērni, kas esot nevaldāmi un neaudzināti.

“Vajadzēja tomēr pastāstīt, kas notiek, cik mainījušies tur audzinātāji un ka grupa principā ir izlaista un ļoti nevadāma, to vajadzēja darīt zināmu,” uzskata audzinātāja.

“Es gribēju aiziet pirmajā darbadienā. Es sapratu, ka es nevaru ar tādiem bērniem strādāt. [..] Cilvēks grib, lai viņš būtu kaut kādā ziņā kaut kādas apmācības nesējs, lai viņam ir kaut kāds gandarījums par to misiju, lai no tā būtu jēga. (..) Bet, ja tu neredzi jēgu, tas nevienam nav vajadzīgs, bērni nav pieraduši neko uztvert, neko klausīties, absolūti, tad neredzi savam darbam jēgu, acīmredzot tad ir jāļauj strādāt kādam citam, kam ir citas metodes vai es nezinu... vai cita darba pieredze ar smagiem bērniem,” raidījumam klāstīja audzinātāja.

Savukārt balss bija jāpaceļ, jo bērni visu laiku trokšņo un citādi viņi nemaz audzinātāju nesadzirdētu.

Raidījums iepazīstināja ar safilmēto materiālu arī Rīgas 36. pirmsskolas izglītības iestādes direktori Ivetu Vitkovsku, kura iestādi vada kopš marta, bet strādājusi gan par audzinātāju, gan administrācijā.  

“Atnākot uz iestādi, es veicu individuālas pārrunas ar katru darbinieku, lai izzinātu, saprastu, ar kādiem cilvēkiem es šeit strādāšu,” stāstīja Vitkovska. Ar iepriekšējo vadību vecāki bijuši neapmierināti, un viņa esot centusies ieviest jaunas metodes un pieeju bērnudārza darbā.

Videomateriālus viņa komentēja izvairīgi – neesot saprotams, kas īsti notika pirms un kas notika pēc tam, turklāt, lai novērstu neatbilstošu uzvedības normu, pedagogam jāreaģē profesionāli un reizēm ir jāpasaka arī stingrāks vārds.

Par vairākām epizodēm direktore atzīst – jā, tas nav pedagoģiski, ka bērnu, piemēram, pazemo, paziņojot, ka viņš ir atpalicis, jo nevar izpildīt kādu uzdevumu.    

“Šī bērnu apsaukāšana, tas ir kā negatīvs vērtējuma veids un tas var negatīvi ietekmēt turpmāk bērna pašvērtējumu,” atzīst direktore.

Viņa piekrīt, ka dažkārt sarunas veids no pedagogu puses nav bijis atbilstošs, un arī kādas audzinātājas “moralizēšana paaugstinātā tonī kā bērnu disciplinēšanas metode nav pieļaujama”.

“Jau uzsākot darba attiecības, novērojām, ka pedagoga rīcībā bija nepareizas pedagoģiskās metodes, aicināju šo skolotāju uz vairākām individuālām sarunām; nespējot pieņemt, mēs izbeidzām darba attiecības,” informēja direktore.

Taču direktore īsti godīga nav, jo audzinātāja pati vēlējusies aiziet prom no darba. Bet tieši direktore viņu vairākkārt pierunājusi palikt.

Bet no visa direktores teiktā var saprast, ka savu atbildību viņa šajās epizodēs neredz, tā vietā viņa ir vērsusies pret raidījumu Rīgas domē, aicinājusi arī vecākus sūdzēties Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā.        

KONTEKSTS

Raidījums “Aizliegtais paņēmiens” 4 mēnešu specoperācijā atklāja, ka Rīgas pašvaldības 36. bērnudārzā kliegšana un purināšana – vardarbība ir bērnu ikdiena. Ja bērns neklausa, tad jāuzbļauj vai jāsapurina, lai stūrī paraud, un tad būs miers. Bērni šeit ir nejēgas, mazie punduri un pinkšķi, neiecietība un pazemošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt