“Šīs maskas vēl nav obligāta prasība, bet mēs uz to virzīsimies. Pirmais solis ir nodrošināt, ka tās ir plaši pieejamas visiem,” teica premjers.
Patlaban valstī tiek apzināti FFP2 respiratoru krājumi. Tajā brīdī, kad krājumi būs pietiekami, respiratoru plāno ieviest kā obligātu prasību vietās, kur ir augsts inficēšanās risks, piemēram, sabiedriskajā transportā.
Atteikšanās no auduma maskām ir viena no pamata lietām valdības stratēģijā cīņā ar kovida pandēmiju, norādīja Kariņš.
Viņa partijas biedrene Anda Čakša, kā arī Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas Jautājums" rosināja, ka maskas varētu pirkt par valsts naudu un izdalīt cilvēkiem, jo tas būtu lētāk, nekā "pēc tam slēgt ekonomiku". Abi gan nekonkretizēja, kā maskas varētu izdalīt. Čakša minēja, ka maskām vajadzētu būt pieejamām bez maksas, piemēram, medicīnas iestādēs.
Konkrētu lēmumu valdība varētu pieņemt sēdē ceturtdien. Tāpat ceturtdien plāno izskatīt jautājumu par ārkārtējās situācijas un esošo ierobežojumu pagarināšanu līdz 28. februārim, kā arī 9 mēnešu derīguma termiņa noteikšanu Covid-19 vakcinācijas sertifikātam.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc Veselības ministrija rekomendēja ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām.
