Auces novadā deklarēti nedaudz vairāk kā 7000 iedzīvotāji, kas ir par astoņiem procentiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. Vistukšākie kļuvuši Vītiņu un Ukru pagasti, kur daudzus dzīvokļus neatgriezeniski grauž laika zobs.
Ukru pagasta iedzīvotāja Biruta Kārkla spriež, ka lielākoties cilvēki no Ukru pagasta aizbraukuši “tepat uz Latvijas lielākajām pilsētām, bet ir, protams, arī kas uz ārzemēm, pilnīgi ģimenītes ir aizbraukušas”.
Visvairāk tukšumu izjūt palicēji, kam nu nākas samierināties ar to, ka sabiedriskā dzīve pagastā atdzimst tikai teju reizi gadā.
“Nav vairs tādu kopā sanākšanu, tāpat pasākumi kļūst mazāk apmeklēti,” atzīst Biruta Kārkla.
To, ka simtiem iedzīvotāju izdeklarējušies, gan īsti nemana pašvaldība, jo lauksaimniecībā izmantojamā zeme šeit nav pamesta novārtā. Ukru pagastā vien reģistrētas 15 zemnieku saimniecības, turklāt īpašumi šeit ir vēl 16 uzņēmumiem.
Pieauga arī ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa, kas 2016. gadā sasniedz jau gandrīz 107 tūkstošus eiro. Kopš 2012. gada stabilu pieaugumu uzrāda arī ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Auces novada finanšu nodaļas vadītāja Inese Valtere stāsta, ka “ir mežistrāde un lauksaimniecība, kas arī dod šo iedzīvotāju ienākuma nodokli un arī nekustamā īpašuma nodokli”, un šobrīd iedzīvotāju skaita samazināšanos novads neizjūt.
Līdzīga situācija arī Jaunjelgavas novadā, kur pēdējo četru gadu laikā iedzīvotāju skaits sarucis par 4%.
Ekonomikas ministrijas apkopotie dati liecina, ka pēdējo 14 gadu laikā no Latvijas aizbraukuši aptuveni 238 000 iedzīvotāju.