Dienas ziņas

Čikāgas piepilsētas zoodārzā nonāk vairāki simti eglīšu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kas viegli nāk, tas viegli aiziet?

Auces novadā biedrībai un deju kolektīvam nesaskaņas tautastērpu dēļ

Četrpadsmit gadu laikā Zemgales reģionā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu pašdarbības kolektīviem uzšūti vairāk nekā tūkstoš tautas tērpu. Saudzīgi valkāti un rūpīgi kopti, tie var kalpot krietni ilgāk par projekta uzraudzības noteikto laiku – pieciem gadiem, un vairumā gadījumu tā arī notiek. Taču Auces novadā par Eiropas naudu šūtie tērpi izraisījuši konfliktu starp deju kolektīvu un biedrību, kura tos sagādāja.

Tautas tērpu centra “Senā klēts” eksperte Ziedīte Muze stāstīja, ka viņas tautastērpam ir aptuveni 25 gadi un viņa to valkāja salīdzinoši daudz. “Īstenībā jau tās ir goda drānas, un tās mazliet jau arī piesaudzē”, tad tas var kalpot 20, 30, pat 50 gadus, stāstīja Muze.

Deju kolektīviem, koriem un citiem pašdarbības kolektīviem tautas tērpus sarūpēt jau kopš 2007. gada  palīdz “ELFLA Leader” programma, kurā piedalīties gan varēja tikai biedrības.

Vairāk nekā 10 000 eiro tērpu iegādei Bēnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvam “Novadnieki” saņēma arī Īlē reģistrētā biedrība “Vīgrieze”. Līgumu par tautas tērpu glabāšanu biedrība noslēgusi ar toreizējo deju kolektīva vadītāju. 2019. gadā, kad  biedrība tērpus vēlējusies atgūt, tas gan  esot izdevies tikai daļēji.

Biedrības “Vīgrieze” vadītāja Inga Barvide stāstīja, ka “ir lielākā daļa atdoti no vīru tērpiem, nav vienīgais visi krekli un apavi, un meitas varam ieģērbt brunčos un jakās”.

Vismaz atgūtie tērpi gan nav ne rūpīgi valkāti, ne glabāti, bet kurpes nodancotas tā, ka salabot tās nemaz vairs nav iespējams.

“Liela rūpe par viņiem nebija turēta.

Krekli bija glabājušies netīri, savalkāti. Arī daļa no brunčiem un jakām, kas mums tika atdotas, varēja redzēt – bija turētas saulē, jo bija pabalējušas,” stāstīja Barvide.

Toreizējā deju kolektīva vadītāja publiski situāciju komentēt atteicās, līdz tiks pabeigta konflikta izskatīšana tiesībsargājošajās institūcijās, vien piebilda, ka pārējās tērpu daļas, kuru sākotnējā vērtība pēc biedrības vadītājas vārdiem ir aptuveni 4000 eiro, atrodoties Bēnes Tautas namā, ko apstiprināja arī Tautas nama vadītāja.

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem Zemgalē abos plānošanas periodos no 2007.–2020. gadam saņemti piecdesmit pieteikumi un par gandrīz 422 000 eiro iegādāti 1511 tautas tērpi.Uzraudzības periodā pretenzijas neesot bijušas. Tomēr citviet pašdarbības kolektīvi  ar ES atbalstu iegūtos tērpus  turpina izmantot joprojām.

Biedrības “Īslīces sieviešu klubs “Rītausma”” projektu vadītāja Sandra Ķisele stāstīja, ka “katrā kolektīvā ir savs tērpu pārzinis, kurš reģistrē žurnālā, pie kā kas ir; ja kāds iet prom, viņam viss ir jāatdod. Apmēram reizi sezonā, kad sezona beidzas, mēs cenšamies visus tērpus savākt, lai varētu apskatīties, kas jālabo, kas jāiztīra, kas varbūt kaut kur ir saplīsis vai atiris, visādi gadās”.

Eksperte gan piebilst, ka tautas tērpu mūžu varot ietekmēt arī zemākā cena iepirkumos, kas dažkārt nozīmē arī zemākas kvalitātes audumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt