Pēc veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem, Auces novadā ir vairāk nekā 750 cilvēku ar īpašām vajadzībām. Aucenieki neesot mājās sēdētāji un labprāt piedalās novada aktivitātēs, tomēr šķērslis pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā ir gan daudzviet nepārdomāta infrastruktūras izbūve, gan sabiedrības attieksme.
Biedrības “Auces novada sociālo inovāciju parks” valdes priekšsēdētājs Ivars Rozentāls atzina, ka “tā vēl joprojām ir liela problēma”.
“Protams, situācija uzlabojas, bet joprojām mēs dzīvojam tādā aizspriedumu pasaulē, kad sabiedrība nevar tā pieņemt cilvēkus ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem,” sacīja Rozentāls.
Teju katrs no Auces Kultūras namā uzrunātajiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām esot sastapies ar augstprātīgu vai pat nievājošu attieksmi. Pavisam citādas sajūtas gan varot gūt ārzemēs.
“Es ļoti, ļoti daudz ceļoju un gribu visiem iestāstīt, ka vajag redzēt pasauli. Piemēram, ārzemēs, kad es aizbraucu, man visur paver durvis un visi paprasa, vai jums nav, omīt, kādas problēmas,” stāstīja Bēnes pagasta iedzīvotāja Dzidra Strazdiņa.
Tie, kuri sadraudzējušies ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, atzīst, ka ieguvumu esot daudz.
“Piemēram, mana kaimiņiene ir ļoti darbīga un vēl vairāk var izdarīt nekā es kādreiz,” stāstīja Bēnes pagasta iedzīvotāja Ina Trakšāle.
Īpaši svarīga iekļaušanās vienaudžu sabiedrībā ir bērniem, no kuriem daudzi ir ļoti talantīgi.
Starptautiskajai invalīdu dienai veltītajā pasākumā par šo cilvēku talantiem un prasmēm stāsta izveidotā izstāde, bet par sabiedrības saliedēšanu rūpējas mākslinieks Jānis Anmanis.
“Ikviens cilvēciņš, tā ir vērtība Latvijai. Viņš var vispār nekustēt, bet, ja viņam ir vismaz viens pirkstiņš, viņš var piedurties pie datora. Tagad ir tehnikas, un viņš var salikt skaņas un radīt mūziku,” sacīja Jānis Anmanis.
Interese par to, kā dzīvo un ko domā cilvēki, kuriem citkārt šķietami vienkāršas lietas prasa daudz lielāku piepūli, gan šoreiz bija niecīga. Tomēr jaunizveidotās biedrības ''Auces novada sociālo inovāciju parks'' vadītājs, kurš arī pats ir cilvēks ar īpašām vajadzībām, ir apņēmības pilns darīt tik daudz un tik ilgi, kamēr nevis cilvēki ar īpašām vajadzībām integrēsies sabiedrībā, bet sabiedrība tos integrēs savā kopienā.
