Pusdiena

Pusdiena 06.05.2016

Pusdiena

Milzu ugunsgrēku dēļ Kanādā tūkstošiem evakuētu cilvēku un bažas par naftas ieguves apjomi

Atzinums par Stambulas konvenciju izpelnās pamatīgu juristu kritiku

Atzinums par Stambulas konvenciju izpelnās pamatīgu juristu kritiku

Šokējoši nekvalitatīvs dokuments, kurā nav nopietnas juridiskās analīzes un kurš ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām – šādu viedokli sabiedrībā un arī ekspertu vidū jau ir izpelnījies Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais atzinums par to, kāpēc Latvija nevarot pievienoties Stambulas konvencijai. Eksperti uzsver – argumentācija par to, kāpēc konvencija esot pretrunā ar Latvijas Satversmi, drīzāk līdzinās politiskam uzsaukumam, nevis juridiskai analīzei.

Daudz kritizētā Stambulas konvencijas ietekmes uz Latvijas tiesību sistēmu juridiskā analīze Tieslietu ministrijai izmaksājusi trīs tūkstošus eiro. Līgums par tās izstrādi bez konkursa noslēgts ar zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas biroju, jo, kā sociālajos tīklos paudis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība), atbildīgie ministrijas ierēdņi ir pārslogoti citos darbos.

Analīzes autore, juriste Baiba Rudevska secinājusi, ka Stambulas konvencija, kuras būtība – nepieļaut vardarbību pret sievietēm, ir pretrunā ar Latvijas Satversmi un nekādā gadījumā nebūtu parakstāma. Viņa arī norāda uz vīriešu diskriminācijas pazīmēm konvencijas tekstā. 

Apšauba juridisku analīzi

Satversmes preambula skaidri pasaka, ka Latvijas tauta godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, tāpēc Latvijas tauta nevar piekrist Starptautiskā līgumā ietvertam apgalvojumam par to, ka Latvijas vīrieši diskriminē sievietes – tas ir tikai viens no tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) pieaicināto juristu argumentiem, kas iekļauts atzinumā par to, kāpēc Latvija nevarot pievienoties Stambulas konvencijai, kuras mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm.

Latvijas Universitātes (LU) tiesību zinātņu asociētā profesore Kristīne Dupate uzsver – apgalvojumi par to, ka Stambulas konvencija rada jebkādus riskus Latvijas tiesību sistēmai, ir nepatiesi.

"Stambulas konvencija neparedz ieviest kaut kādas jaunas doktrīnas vai izpratni par to, kas ir cilvēka dzimums. Tāpat arī neko jaunu neievieš tiesību izpratnē šajā jautājumā. Būtībā mēs varam teikt, ka tās tiesības, kas ir noteiktas Stambulas konvencijā, savā ziņā jau ir aizsargātas ar citām starptautiskām konvencijām, kurām Latvija jau sen ir pievienojusies," teica Dupate.

Tiesību eksperte arī uzsver – sagatavoto atzinumu nevar nosaukt par nopietnu juridisku analīzi, bet gan drīzāk par atsevišķu politiķu subjektīvo viedokli.

"To pavisam galīgi nevarētu vērtēt kā juridiski pamatotu argumentāciju. Tā ir vienkārši kaut kādas cilvēku grupas viedoklis, kuram nav atrodams absolūti nekāds zinātnisks pamatojums," piebilda LU profesore.

Pretrunā vispārpieņemtām cilvēktiesību normām

Šokēta par dokumentu un tieslietu ministra nostāju ir arī nevalstiskās organizācijas „Resursu centrs sievietēm "Marta"" vadītāja Iluta Lāce, kura uzsver – daudzi no analīzē iekļautajiem apgalvojumiem ir pretrunā ar vispārpieņemtām cilvēktiesību normām.

"Tāpat arī nav saprotams, kādā veidā tika izvēlēta šī persona un šis birojs, lai veiktu šo izvērtējumu. Mums Latvijā ir patiešām cilvēktiesību juristi, cilvēki, kas ir nodarbojušies ar jautājumiem, kas ir saistīti ar vardarbību (..). Kāpēc šie cilvēki netika izvēlēti, lai veiktu šādu analīzi.

Un principā, kamdēļ tāda analīze vispār būtu nepieciešama, ja ir skaidri un gaiši saprotams, ka mums ir vajadzīgs parakstīt padomes konvenciju, ka mums ir ļoti daudz jāstrādā, lai novērstu vardarbību pret sievieti," teica Lāce.

Viņa arī uzsver, ka tieslietu ministra iesniegtais nekvalitatīvais atzinums nostāda neveiklā situācijā arī vairākas citas valsts amatpersonas, tostarp arī Valsts prezidentu, labklājības ministru un citus politiķus, kuri jau ir publisku pauduši Latvijas apņemšanos pievienoties konvencijai.

Statistika: no vardarbības ģimenē cieš sievietes

Turklāt statistika Latvijā ir nepielūdzama – no vardarbības ģimenē visbiežāk cieš sievietes. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pētījuma dati apliecina, ka ar fizisku vardarbību no sava bijušā vai esošā dzīvesbiedra ir saskārušies 32% sieviešu. Savukārt no partnera psiholoģiskās vardarbības cieta 60% Latvijas sieviešu. Šis apjomīgais pētījums tika veikts 2014. gadā un joprojām paliek ticamākais informācijas avots par vardarbību ģimenēs Eiropā. 

Problēmas nopietnību mūsu valstī atzīst arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, kurš pat ir kļuvis par Baltās lentītes kampaņas vēstnesi. Tās mērķis ir panākt, lai sabiedrībā zināmi vīrieši publiski mudinātu citus vīriešus atturēties no emocionālās, fiziskās vai ekonomiskās vardarbības pret savu sievu, draudzeni vai kādu citu sievieti.

Savukārt Eiropas Padome no savas puses izstrādāja un pieņēma tā dēvēto Stambulas konvenciju, kuras pilnais nosaukums ir Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Turklāt Latvijas ierēdņi un eksperti ir vairākus gadus piedalījušies šī dokumenta izstrādē.

 

Kā intervijā Latvijas Radio iepriekš norādīja Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperte Jurgita Pečuriene, pašreiz šis ir visapjomīgākais tiesību dokuments Eiropā, kas ir veltīts vardarbībai pret sievieti vai starp dzīvesbiedriem. Uz to, kā uz labu paraugu raugās arī Dienvidamerikas un Āzijas valstis.

Stambulas konvencija detalizēti atrunā dažādus vardarbības paveidus, uzliekot par pienākumu par tiem paredzēt arī sodus Krimināllikumā. Tāpat konvencijā daudz tiek runāts arī par prevenciju un izglītošanu, lai mazinātu sabiedrībā iesīkstējušos stereotipus, uzsverot, ka vardarbība ģimenē nav pieļaujama. Dokuments paredz radīt dažādus sociālos pakalpojumus, piemēram, atbalsta un krīžu centrus, kā arī bezmaksas palīdzības telefona līniju vardarbības upuriem.

Tāpat valstis tiek mudinātas labāk atpazīt un reģistrēt dažādus vardarbības gadījumus, lai būtu pieejama pilnvērtīga statistika. Pamattiesību aģentūras veiktā pētījuma autori norāda, ka policijas statistika daudzviet ir ļoti nepilnīga. Tādēļ, veidojot politiku cīņai ar vardarbību, valstīm būtu jābalstās pilnvērtīgākos datos, kas labāk atspoguļo patieso sieviešu pieredzi, nevis pieņēmumus vai aizspriedumus. Tāpat īpašs uzsvars dokumentā tiek likts uz sieviešu un vīriešu vienlīdzību gan likumos, gan pēc būtības.

Turklāt 4.martā Eiropas Komisija paziņoja par vēlmi līdz ar dalībvalstīm ratificēt Stambulas konvenciju. Tas varētu uzlabot informācijas un statistikas vākšanu par vardarbību ģimenēs, kā arī palielinās Eiropas Savienības kopējo atbildību šajā jomā. Tāpat tieslietu komisāre Vera Jurova vēlreiz mudināja visas valstis, kas vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, to izdarīt pēc iespējas ātrāk. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti