Rīgā ir maz nosiltinātu un energoefektīvu daudzdzīvokļu namu, un viens no iemesliem, kāpēc šis process nesokas, ir dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties. Turklāt – jo lielāka ēka un vairāk dzīvokļu, jo vienošanos panākt ir grūtāk.
Tāpēc Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Dzīvokļu īpašnieku likumā.
"Skatoties pēc analoģijas, kā tas ir kapitālsabiedrībās un biedrībās, vai apskatoties to pašu Igauniju, kā arī pavisam nesen Austrija pieņēma līdzīgu regulējumu par mazākuma balsojumu, tad arī izšķīrāmies par to, ka šāda mazākuma aizsardzība būtu jāievieš arī Latvijā. Tā doma ir tāda, ka, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās un biedrībās ir tiesības sasaukt atkārtotu sapulci ar to pašu darba kārtību, un tad šai atkārtotā sapulcē vai arī aptaujas formā lēmums tiek pieņemts nevis ar vairākumu no dzīvokļu īpašnieku balsīm, bet ar klātesošo balsu vairākumu.
Bet jāņem vērā, ka tajā lēmuma pieņemšanā ir jāpiedalās ne mazāk kā trešajai daļai no dzīvokļu īpašniekiem.
Tad tas mazākums var pieņemt visiem dzīvokļu īpašniekiem saistošu lēmumu."
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe pozitīvi vērtēja iecerētās izmaiņas lēmumu pieņemšanai dzīvojamo māju pārvaldīšanā.
"Nevienam nav noslēpums, ka cilvēki uz sapulcēm nāk ļoti kūtri, un daudzi dzīvokļi ir izīrēti. Un jāsaka, ka šāds risinājums, kad ar otro sapulci būs iespējams samazināt nepieciešamo balsotāju vai jautājumu atbalstītāju skaitu, ir viennozīmīgi labs solis. Mēs saprotam, ka tas strādās uz ikdienas remontdarbiem, bet, piemēram,
siltināšanas programmu neviena banka vai "Altum" nefinansēs ar 30% balsojumu. Un tāpat nevarēs nomainīt pārvaldnieku.
Bet visādi citādi šis lēmums ir atbalstāms. Un jācer, ka tas dzīvē ļaus daudz raitāk un ātrāk pieņemt lēmumus, lai tomēr cilvēki, kas ir ieinteresēti, var lemt un panākt rezultātu," sacīja Straupe.
Iveta Ozoliņa dzīvo piecstāvu mājā Rīgā. Ēkā ir 120 dzīvokļi, un pirms 5 gadiem tika izstrādāts projekts ēkas siltināšanai un iesniegts "Altum". Process apstājās brīdī, kad vajadzēja balsot par kredīta ņemšanu, jo 50% + 1 balsi savākt neizdevās.
Iveta uzskata, ka grozījumi Dzīvokļu īpašnieku likumā ļaus ātrāk pieņemt lēmumus vismaz par nepieciešamajiem remontdarbiem: "Kur mēs apstājāmies, tas bija balsojums par kredīta ņemšanu. Un arī mūsu gadījumā finanšu institūcija ir tā, kas nosaka, cik daudz jābūt balsīm "par", lai pieņemtu šo lēmumu, un mūsu gadījumā tas tāpat bija 50% + 1. Ja tā siltināšana nebūs, tad būs remontdarbi, un tad tur būs lēmums par to, kuru darbu veikt pirmo, ja tie, piemēram, neatbilst tam, ko namu apsaimniekotājs norādījis. Ja grib to secību mainīt, tad atkal ir vajadzīgs lēmums.
Lielām mājām, kurām ir daudz dzīvokļu, pēc mūsu pieredzes, uz sapulci atnāk ceturtā daļa.
Pārējais viss lielais darbs gulstas uz aktīvistiem, kuri ir tiešām 2–3 cilvēki."
Ministrijas piedāvātos grozījumus Dzīvokļu īpašuma likumā jau apstiprināja Ministru kabinets, un par tiem vēl būs jālemj Saeimai.
