Šobrīd pārdevējam nav atšķirības, vai zemi pārdot vienkārši investoram, vai tomēr lauksaimniekam, kuram tā nepieciešama ražošanai. Pēc ekspertu aprēķiniem ārzemniekiem Latvijā pieder ceturtā daļa lauksaimniecības zemju. Paši zemnieki gan apgalvo, ka Latgalē jau 40% lauku vairs nepieder vietējiem saimniekiem. „Mēs visi latviešu zemnieki saprotam, ka jautājums ir izsmēlis savus resursus, ir pārāk ilgi novilcināts. Kā mēs lai likumīgi aizstāvam savas tiesības? Kāpēc citas valstis var un mēs nevaram? Kāpēc frančiem iznāk tik veiksmīgi, un tu netiksi pie viņa zemes klāt?" z/s „Mežacīruļi" īpašnieks Juris Cīrulis.
Tomēr tā gluži nav, ka nekas netiek darīts, lai zeme kā nacionālais resurss nonāktu Latvijas lauksaimnieku rokās. „Šobrīd mums ir divi instrumenti. Pirmais – zemes kreditēšana, kas iet caur hipotēku banku, un būs arī otrais instruments, kas veicinās to, lai Latvijas lauksaimnieks var šo zemi iegādāties, un viņš tiek atbrīvots no ienākumu nodokļa. Kā trešais izstrādāšanā ir zemes pārvaldības likums, kas nosaka prioritāti, kurš Latvijā var iegādāties zemi, kas nonākusi tirgū," akcentē Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
"Ja Latvijas lauksaimnieks pērk zemi no zemes īpašnieka, tad nebūtu prātīgi, ja par to vēl jāmaksā 15% nodoklis. Ja stāsies spēkā atvieglojumi un zemes pārdevējam nebūs jāmaksā 15% nodoklis, tas samazinās zemes cenu , un zemi iegādāsies zemnieks, nevis pārpircējs. Zemnieki nonāks izdevīgākā situācijā," norāda Kandavas pagasta zemnieks Kaspars Sūniņš.
Sagatavotos grozījumus likumā par atviegloto nodokļu režīmu Saeimai iesniegs Zemkopības ministrija, tos paredzēts skatīt novembrī.
Pēdējo divu gadu laikā zemes cenas cēlušās par trešdaļu. Dārgākie pirkumi veikti Kurzemē, kur par hektāru maksāti 2600 lati, lētākais zemes hektārs par 300 latiem iegādāts Latgalē. Daudzviet zemi – ne labu, ne aizaugušu nopirkt vairs nav iespējams.
