Atverot grāmatu “Kuršu ķoniņi cauri paaudzēm”, nedaudz uzjundī tikko iespiestas grāmatas smarža, bet vēstījums tajā ir gan par daudzu gadsimtu senu vēsturi, gan mūsdienām. Iniciatori ir Turlavas pagasta Ķoniņciema Peniķu dzimtas šodienas cilvēki – Inita Peniķe un viņas meita Liene.
Vēsturnieks Agris Dzenis grāmatā raksta, ka Peniķi bija plašākā un ievērojamākā kuršu lēņavīru dzimta, kuras piederīgie rakstos pirmoreiz ir nodēvēti par kuršu ķoniņiem.
Pirmā saglabājusies Peniķu dzimtas lēņa grāmata izdota 1439. gadā Kuldīgā. Tajā rakstītais paredzēja, ka Peniķiem iedalītā zeme ar visiem no tās gūtajiem ienākumiem dzimtai pieder uz mūžīgiem laikiem.
Šādas privilēģijas ne tikai Peniķiem, bet kopumā septiņu Kurzemes brīvciemu ļaudīm tika piešķirtas par dienestu Ordeņa karaspēkā. Šīs dzimtas nepakļāvās klaušām un nebija dzimtcilvēki. Protams, ka bija centieni tās pakļaut, ķoniņi tiem atbildēja ar gadu desmitiem, paaudzēs mantotiem tiesas procesiem, aizstāvot savu brīvību.
“Latvieši reti kad varēja tiesāties, bet kuršu koniņi tiesājās, izvēlējās juristu, bez kategoriskuma, korekti,” norādīja grāmatas sastādītāja Inita Peniķe.
Grāmata veidota trīs sadaļās, katru uzticot savam autoram - vēsturniekam Agrim Dzenim par ķoniņu vēsturi, profesore Janīna Kursīte pētījusi ķoniņu ciemu un uzvārdu izcelsmi, arī viņu simbolus, savukārt Liene Peniķe par savas dzimtas vēsturi.
Peniķi šobrīd ir vienīgā dzimta no kuršu ķoniņiem, kura joprojām mīt un nodarbojas ar lauksaimniecību savās dzimtas mājās “Atālmauļās”.
“Paaudzēm iet cauri - nevienam kungs, nevienam kalps, tā arī dzīvojam,” sacīja Peniķu dzimtas pēctece, grāmatas līdzautore Liene Peniķe.
“Kuršu koniņu pēdas gan Austrālijā, gan Krievijā ar Šotakoviča dzimtu, Šmēdiņi, pludmales volejbolists no ķoniņu dzimtas, ķoniņi ir atstājuši savas zvaigznītes, nospiedumus plašajā pasaulē,” piebilda Latvijas Universitates profesore, grāmatas līdzautore Janīna Kursīte.
Grāmata izdota apgādā “Madris” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Kuldīgas novada pašvaldības atbalstu.
