Mobilizācijas mācības izsludinājušas vairāki Latvijas kaimiņi, tostarp Lietuva, Igaunija, arī Zviedrija. Tās atkārtoti apmācīs rezerves karavīrus. Piemēram, Igaunija izsūtījusi vēstules septiņiem tūkstošiem, aicinot viņus ierasties uz mācībām nākamgad maijā. Aptuveni tajā pašā laikā ieplānota arī Lietuvas mobilizācijas sistēmas pārbaude, iesaistot rezerves karavīrus un veicot daļēju mobilizāciju vienā no Lietuvas reģioniem.
Latvijas plāni ir pieticīgāki. Daļēji tādēļ, ka to, ko kaimiņvalstis uztic rezerves karavīriem, pie mums veic zemessargi. "Mums ir daudz lielāks akcents uz militāro apmācību. Zemessardze ieņem daudz nozīmīgāku vietu nekā bruņoto spēku rezerve. Bet situācija ir mainījusies, un mēs esam nonākuši līdz slēdzienam, ka skaitliskais sastāvs ir jāpalielina, jārisina personālsastāva jautājums," atzīst Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons.
Tas nozīmē, ka Latvijas armija vēlas vairāk rēķināties ar atvaļinātajiem, rezervē ieskaitītiem karavīriem. Viņiem savukārt būs jārēķinās ar aicinājumu ierasties karaspēka daļā uz mobilizācijas mācībām.
"Tāda ir mana pavēle, tādas ir ministra vadlīnijas, ka mēs nākamajā gadā sāksim strādāt ar daļu no šiem cilvēkiem, lai viņus piesaistītu valsts aizsardzībā. Svarīgākais ir no viņiem nevis veidot mobilizācijas vienības, bet viņus iesaistīt jau eksistējošās vienībās, konkrēti - Zemessardzē, ar to ceļot apmācību kvalitāti un zināšanu kvalitāti. Tas būs primārais uzdevums," saka NBS komandieris Raimonds Graube.
Sākumā plāno uzrunāt tos divarpus tūkstošus karavīru, kuri atvaļinājušies laikā kopš 2008.gada. No tiem lielākā interese armijai ir par 470 civilajā dzīvē aizgājušiem karavīriem, kuri dienesta laikā bijuši starptautiskās operācijās. Tas liecina par labu sagatavotību, viņu iemaņu atsvaidzināšanai nepieciešams īss laiks.
Rezerves kapteinis Raivis Ušackis no profesionālā dienesta aizgāja pirms pieciem gadiem. Viņa pieredze aptver gan starptautiskās operācijas, gan drošības pasākumu koordinēšanu Rīgā notikušajā NATO samitā. Tagad viņš ir sporta aģents. "Es esmu uzņēmējs. Jautājums ir - ko ar to grib panākt? Ja tā ideja kā tāda ir dzīvotspējīga - jā. Protams, ka NBS komandierim ir savi uzdevumi. Bet man tagad no šī punkta ir svarīgi zināt, ko mēs ar šo mobilizāciju vispār gribam panākt valstī," saka Ušackis. Tā kā viņš pats ir arī darba devējs, esot grūti iedomāties, kā to apvienot ar militārām apmācībām, ja tās ir garākas par nedēļas nogali.
Šeit parādās arī sarežģītāki apsvērumi, jo rezervistu apmācības cieši saistītas ar atsaucību no šo cilvēku darbavietām. Tas būs viens no aspektiem, kas būs jārisina mācību plānotājiem, bet ne vienīgais. "Mēs pielietosim pirmo reizi mūsu brīvvalsts pastāvēšanas laikā Mobilizācijas likuma spēku. Tā vairs nav brīva izvēle, tas būs zem Mobilizācijas likuma, šie cilvēki tiks mobilizēti. Šo situāciju skatīsimies arī no šāda viedokļa. Tas saistīts arī ar darba devējiem, tas nav saistīts tikai ar darba ņēmējiem. Diezgan komplicēta juridiska procedūra," norāda Graube.
Tā kā plāni vēl tikai top, detalizētāka mācību norise nav zināma. Šobrīd vērtē dažādus risinājumus, sākot no vienkāršas apziņošanas, līdz pat kolektīvai apmācīšanai, pavadot desmit dienas poligonā. "Bataljons kopā tiek apmācīts reizi piecos gados - sākumā individuāli, pēc tam pamazām, līdz aiziet līdz vienības kopējai apmācībai, kas nozīmē, ka bataljons jāsasauc, un jāpavada desmit dienas poligonā. Tad tas tiek uztverts kā vienots vesels," skaidro Garisons.
Rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš atvaļinājies jau pirms septiņiem gadiem. Karjeru armijā noslēdzis kā nodaļas priekšnieks Apvienotajā štābā. Tagad strādā par juristu. Viņš labprāt atsauktos aicinājumam ierasties uz mobilizācijas mācībām, bet tās, vismaz pēc šī brīža plāniem, visticamāk uz viņu neattieksies. "Ja paņem mana vecuma un vecākus rezerves karavīrus - prot turēt ieročus rokās, bet pa šo laiku jau ir nomainījušās ieroču sistēmas. Šo vajag atsvaidzināt. Arī karšu lasīšanas sistēmas ir citas. Mobilizācijas mācības vajag veikt, tas atsvaidzinās zināšanas un pielīdzinās profesionālajam dienestam," norāda Vērdiņš.
Gan armijas vadība, gan rezerves karavīri ir vienisprātis - mobilizācijas mācībām ir jābūt pārdomātām un ar attiecīgu ekipējumu, lai tā nekļūst par laika nosišanu, jo tādā gadījumā sabiedrības attieksme pret šo pasākumu būs noraidoša.
Pirms diviem gadiem NBS izsūtīja piecsimts rezerves karavīriem vēstules ar aicinājumu atsaukties trīs dienu laikā. Lai arī ne gluži noteiktajā laikā, taču kopumā atsaucās vairāk nekā puse uzrunāto. Daļa no tiem, kuri atbildēja, pārcēlušies uz ārzemēm un drīzumā atgriezties neplāno, galvenokārt gados jauni rezerves karavīri.
Armijas plānotās aktivitātes aptvers visai šauru rezerves karavīru loku - nebūs tā, ka pēkšņi izsauks visus, kuri jebkad dienējuši armijā.
