Attīstot kūrortpilsētas pakalpojumu klāstu, Jūrmala var aizbaidīt tūristus

Jūrmalā tuvākajā laikā sagaidāms viesnīcu celtniecības bums. Turklāt projektu attīstītāji ēkas plāno būvēt kāpu zonā teju pašā jūras krastā ekskluzīvās vietās.

Upurētas tiks ne tikai simtgadīgas priedes, bet arī kūrortpilsētas ainava kopumā, jo piecstāvīgie nami izkonkurēs palikušo koku vainagus. Tik krasu iejaukšanos kāpās pieļauj Jūrmalas jaunais teritorijas attīstības plāns, vairākās vietās maksimālo divarpus stāvu apbūvi aizstājot ar pieciem stāviem.

Taču ar sabiedrības un profesionāļu iebildēm bijis par maz, lai «zaļzemnieku» vadītā Jūrmalas dome arī rīkotos zaļi un agresīvu būvniecību nepieļautu. Pirmā vieta, kur smagā tehnika jau tiek izmēģināta, atrodas pašā Jūrmalas sirdī blakus Dzintaru koncertzālei.

Pēc aktīvās tūrisma sezonas noslēguma Jūrmalas centrā Dzintaros cilvēku valodu vietā atkal dzird jūras un rudenīga vēja šalkoņu, ar ko konkurē putnu dziesmas un arvien strādājošo pāris kafejnīcu mūzika. Turaidas ielā ceļā uz Dzintaru koncertzāli izlikti milzu plakāti par nesen uzceltu, bet arvien neapdzīvotu apartamentu tirgošanu. Koncertzālē klusi rosās strādnieki.

Taču kūrortpilsētas mieru drīzumā pārtrauks kārtējie vērienīgie būvdarbi. Jo ar tirgū izliktām ēkām izrādījies par maz. Šoreiz buldozeri «nokops» lielāko daļu no vairāk par hektāru plašā īpašuma Smiltenes ielā 1.

Tā ir priedēm aizaugusi teritorija starp Dzintaru koncertzāles aizmuguri, jūru un Rūjienas ieliņu. Redzams, ka smagā tehnika ceļu turp iebraukā jau tagad - daļā no kāpām svaigi sabērti un tiek līdzināti būvgruži, tā paaugstinot dabas pamatni.

Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Rita Ansule gan apgalvo, ka nekādi būvdarbi tur nenotiek. Tur esot uzbērta grunts īslaicīgai glabāšanai. «Šobrīd detālplāns ir izstrādes procesā, tāpēc praksē būvniecība tur nenotiek,» speciāliste stāsta, ka darbus varēs sākt tikai pēc detālplānojuma apstiprināšanas un tehniskā projekta izstrādes.

Šajā vietā uzņēmums «JS1» iecerējis būvēt piecstāvu ēku, kas vismaz dokumentos tiek dēvēta par viesnīcu. Kā liecina «Lursoft» dati, zemes īpašniece firma pastarpināti caur citu uzņēmumu pieder miljonāram, daugavpilietim Vladimiram Ribņikovam.

Tā kā būvēšanās paredzēta kūrortzonā, obligāti jāizstrādā detālplānojums. Tas paredz arī sabiedrisko apspriešanu, ko Jūrmala organizēja dienu pēc Jāņiem vasarā. Pilsētas teritorijas plānotāja Ansule teic, ka iedzīvotāji toreiz izteikuši vien bažas par trokšņiem, ko radīs būvniecība, kā arī smagā transporta kustību.

Tomēr lielākais klaigātājs, ko Jūrmala nemin, bijusi Jūrmalas Aizsardzības biedrība. Tās vadītājs Uldis Kronblūms nemaz netic, ka tur plānota viesnīca. Pēdējā laikā arvien biežāk Jūrmalā sākotnēji kā viesnīcas celtās ēkas, ko varēja tieši šā iemesla vispār būvēt, tiek sadalītas daļās un iztirgotas kā atsevišķi apartamenti.

«Tās faktiski ir daudzdzīvokļu mājas. Tā nav viesnīca, ja tur pastāvīgi dzīvo cilvēki. Tāpēc es nedomāju, ka jums būtu interesanti pastaigāties pa daudzdzīvokļu māju rajonu,» saka Kronblūms. Viņš uzsver, ka tādējādi netiek radītas darbavietas un cilvēki netērē vairāk naudas, kā tas domāts tūrisma veicināšanas plānos. «Tas ir nekrietns veids, kā uzcelt daudzdzīvokļu mājas vietās, kur tās nedrīkst būt,» pauž Kronblūms.

Taču galvenās iebildes ir pret vēlmi vēsturiskajā vasarnīcu rajonu teritorijā, kas atzīta par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli, iebūvēt 20 metru augstu piecstāvu būvi, kas mirklī izpostīs vienoto vidi. Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs Kronblūms konstatē, ka pēdējos gados Jūrmala jo īpaši kalpo investoru, nevis sabiedrības, interesēm. Dokumentos dome raksta, ka ar zaļo gaismu daudzstāvu apbūvei kāpās kūrortpilsētai pievilinās tūristus. Kronblūms saka - tā pievilinās tikai lētu izklaižu cienītājus dažas reizes vasarā, bet zaudēs daudz vairāk.

Pret tik agresīvu būvniecību kāpās iebilst arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Jānis Asaris, inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs, skaidro - lai jau būvē, taču zemu un vairākus namus. Turklāt inspekcija vēstulē domei aicina «respektēt Dzintaru, bijušās Edinburgas rajona vēsturiskā centra, dabas un kultūras mantojuma saglabājamās vērtības un izstrādāt jaunbūves projektu, respektējot vēsturiskās apbūves mērogu, Jūrmalas arhitektūrai raksturīgos apdares materiālus un saistību ar dabas vidi».

Jūrmalas dome pieļāvusi, ka sabiedrībai apspriedes laikā pat neparāda plānotā nama skices. Taču gan šai pieminekļu aizsardzības prasībai, gan aicinājumam nebūvēt augstāk par apkārtnē ierastajiem līdz divarpus stāviem ir tikai ieteikuma spēks. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par spīti vairāk nekā 2000 jūrmalnieku protestam pirms diviem gadiem atļāva Jūrmalas teritorijas attīstības plānā iekļaut piecu stāvu apbūvi jūras krastā.

Tādēļ tuvākajā laikā turpat Smiltenes ielā plānota vēl kāda daudzstāvu būve, kas aizsegs valsts nozīmes arhitektūras pieminekli «Maksimoviča peldu iestāde». Jūrmalas Aizsardzības biedrība cer uz Saeimā nu jau otrajā lasījumā pieņemto pašvaldību referendumu likumprojektu, kas dos iespēju sabiedrībai domes plānus apturēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti