«Attīstībai/Par!» piedāvā Dzīvesbiedru likumā noteikt dzīvesbiedru līgumu un faktisko savienību

Apvienības “Attīstībai/Par!” piedāvātais Dzīvesbiedru likuma projekts paredz noteikt iespēju cilvēkiem notariāli slēgt dzīvesbiedru līgumu, kā arī tiesai atzīt faktisko dzīvesbiedru savienību starp personām, kuras nav noslēgušas līgumus. Otrdien, 18.jūnijā, desmit “Attīstībai/Par!” un “Jaunās Vienotības”  deputāti iesnieguši Dzīvesbiedru likumu izskatīšanai Saeimas sēdē jau ceturtdien, 20.jūnijā.

Likuma projektā dzīvesbiedrus piedāvāts definēt kā divas fiziskas personas, “kuru starpā ir cieša sociālā saikne ar mērķi rūpēties vienam par otru un kuru starpā ir noslēgts dzīvesbiedru līgums”, kas ir rakstveida vienošanās, kura mērķis ir reģistrēt divu personu dzīvesbiedru savienību.

Savukārt ar faktiskajiem dzīvesbiedriem likumā piedāvāts definēt  divas fiziskas personas, starp kurām pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, kas ir savienība starp personām, kas nav laulātas un nav noslēgušas dzīvesbiedru līgumu, bet šo personu savstarpējās attiecības atbilst šajā likumā noteiktajām dzīvesbiedru savienības pazīmēm.

Dzīvesbiedru līgums

Dzīvesbiedru līgumu slēgs notariālā kārtībā, abām personām esot klāt, un tās nevar aizvietot pilnvarnieki. Informāciju par noslēgto dzīvesbiedru līgumu reģistrēs Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā.

Likumprojekts paredz, ka dzīvesbiedru līgumu nevar noslēgt persona, kas nav sasniegusi pilngadību, kas atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu.

Dzīvesbiedru līgumu nevar noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu, pusbrāli, arī tad, ja personu radniecības saites ir izbeigtas pēc vienas personas adopcijas.

Aizliegts ir dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.

Dzīvesbiedru līgumu varēs arī atzīt par spēkā neesošu, tad katrs patur savu mantu, kura tam piederējusi pirms dzīvesbiedru savienības, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies dzīvesbiedru savienības laikā. Cita manta dalāma tiesas spriedumā noteiktajā veidā.

Dzīvesbiedru līgumu varēs izbeigt, ja kāds no viņiem ir miris, ja viņi stājās laulībā, ja vienojas un iesniedz notāram iesniegumu par līguma izbeigšanu; dzīvesbiedru līgumu var izbeigt tiesa, pamatojoties uz prasību, kuru iesniedz viens no dzīvesbiedriem.

Tiesa var izbeigt dzīvesbiedru līgumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru rezultātā dzīvesbiedri nespēj turpināt dzīvesbiedru savienību vai tā faktiski vairs nepastāv.

Strīdu, kas izriet no dzīvesbiedru līguma, izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pēc Latvijas likuma noteicama Latvijas pilsoņu tiesība noslēgt dzīvesbiedru līgumu ārzemēs. Dzīvesbiedru līguma slēgšanas formu tādā gadījumā nosaka tās valsts likums, kur līgumu noslēdz, paredz likumprojekts.

Dzīvesbiedriem ir pienākums gādāt par stabilām attiecībām, kuras balstās uz savstarpēju cieņu un rūpēm vienam pret otru un kopīgo mājsaimniecību, norādīts likumprojektā.

Dzīvesbiedriem ir savstarpējs pienākums uzturēt kopīgo mājsaimniecību ar savu darbu un mantu.

Faktiskie dzīvesbiedri

Pieteikumu par faktiskās dzīvesbiedru savienības konstatēšanu izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, paredz likumprojekts.

Faktiskā dzīvesbiedru savienība pastāv starp divām fiziskām personām, kuras vieno cieša, savstarpēji ekskluzīva sociālā saikne, kurām ir atļauts savā starpā noslēgt dzīvesbiedru līgumu un kuras nav vienojušās, ka viņu attiecības nav kvalificējamas kā faktiskā dzīvesbiedru savienība.

Tiesa, pārbaudot apgalvojumu par faktiskās dzīvesbiedru savienības pastāvēšanu, var ņemt vērā it īpaši šādus apstākļus - attiecības starp personām ir ilgstošas, personām ir kopīgs bērns, personām ir kopīga mājsaimniecība, attiecības raksturo savstarpējas rūpes.

Spriedumā, ar kuru konstatēta faktiskā dzīvesbiedru savienība, tiesa nosaka datumu, no kura konstatēta faktiskā dzīvesbiedru savienība. Ja nepieciešams, tiesa nosaka arī datumu, līdz kuram konstatēta faktiskā dzīvesbiedru savienība.

Spēkā stājies spriedums par faktiskās dzīvesbiedru savienības konstatēšanu neizslēdz iespēju citā lietā konstatēt faktisko dzīvesbiedru savienību starp tām pašām personām attiecībā uz citu periodu.

Faktiskā dzīvesbiedru savienība šā likuma izpratnē beidzas, ja dzīvesbiedrs ir miris, dzīvesbiedrs ir stājies laulībā, dzīvesbiedrs ir noslēdzis dzīvesbiedru līgumu, personu attiecības vairs neatbilst šā likuma noteiktajām faktiskās dzīvesbiedru savienības pazīmēm vai arī pastāv objektīvi apstākļi, kuru rezultātā dzīvesbiedri nespēj turpināt savienību.

Strīds, kas izriet no faktiskās dzīvesbiedru savienības, tiek izskatīts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, paredz likumprojekts.

Apvienība piedāvā noteikt, ka likums stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Atšķirības tiesībās

„Attīstībai/Par!” arī apkopoja, kādas šobrīd ir tiesību atšķirības laulātajiem pāriem un dzīvesbiedriem dažādās dzīves situācijas.


Nekustamā īpašuma mantošana

Laulātie var mantot nekustamo īpašumu - likumiskā mantinieka statusu iegūst pārdzīvojušais laulātais, uzsākot mantojuma lietu pie notāra. Tāpat laulātie var noslēgt mantojuma līgumu, ar kuru var piešķirt tiesības uz visu savu mantojumu, konkrētu tā daļu vai atsevišķu lietu.

Nereģistrētās kopdzīves gadījumos nav tiesisku risinājumu, kurā bez aktīvas rīcības pārdzīvojušais dzīvesbiedrs iegūtu likumiskā mantinieka statusu.  Dzīvesbiedri arī var noslēgt mantojuma līgumu, taču tas neierobežo likumisko mantinieku tiesības uz mantojuma neatraidāmās daļas saņemšanu. Dzīvesbiedriem nav tiesību uz mantojuma neatraidāmo daļu.

Būtiski atšķiras arī valsts nodevas atkarībā no radniecības vai laulības ar mantojuma atstājēju - valsts nodeva par notāra atlīdzību mantojuma lietā dzīvesbiedriem ir 30 reizes lielāka nekā laulātajiem pie identiskiem mantošanas apstākļiem, savukārt valsts nodeva par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā - 60 reizes lielāka.  

Piemēram, mantojot nekustamo īpašumu 100 000 eiro vērtībā, laulātajam par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā ir maksājama valsts nodeva 125 eiro, savukārt dzīvesbiedriem pie identiskiem apstākļiem valsts nodevas apmērs ir 7 500 eiro.

Nekustamā īpašuma atsavināšana

Laulātie var dāvināt īpašumu, var noslēgt pirkuma līgumu vai arī noslēgt uztura līgumu,  ar kuru tiek atsavināts nekustamais īpašums pret uztura nodrošināšanu.

Arī dzīvesbiedri var slēgt dāvinājuma, pirkuma vai uztura līgumus, taču pastāv nesamērīgā atšķirība valsts nodevas maksājumos atkarībā no radniecības vai laulības. Valsts nodeva par īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, pamatojoties uz pirkuma vai dāvinājuma līgumu, laulātajiem ir 0,5% no īpašuma vērtības, savukārt dzīvesbiedriem valsts nodeva ir 2%. Ja tiek slēgts dāvinājuma līgums, tad dzīvesbiedriem tiek piemērota valsts nodeva 3% apmērā, kas ir 6 reizes augstāka nekā laulātam pārim.

Piemēram, dāvinot nekustamo īpašumu 100 000 eiro vērtībā, laulātajam par īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā valsts nodeva ir 500 eiro, savukārt dzīvbiedriem pie identiskiem apstākļiem valsts nodeva ir 3 000 eiro.

Lēmumu pieņemšana par ārstniecību

Pašlaik gadījumos, ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, to var darīt viņa laulātais, bet, ja tāda nav, pilngadīgi un rīcībspējīgi tuvākie radinieki šādā secībā: pacienta bērni, vecāki, brālis vai māsa, vecvecāki,  mazbērni.

Dzīvesbiedriem šādu tiesību nav.

Lai dzīvesbiedrs būtu tiesīgs lemt par pacienta ārstēšanu, jānoslēdz nākotnes pilnvarojuma līgums notariālā akta formā, kas praksē nozīmē, ka tas jāizdara iepriekš,  un tas dzīvesbiedriem ir saistīts ar papildu izdevumiem par dokumentu sagatavošanu, personu parakstu apliecināšanu un citām notariālām darbībām.

Tāpat pie esošā regulējuma nav saprotama lēmumu pieņēmēju prioritāte, respektīvi, vai nākotnes pilnvarotās personas lēmums ir ārstniecības iestādei saistošāks nekā pacienta radiniekiem.

Nodokļu atvieglojums par dāvinājumu

Ja saņem dāvinājumu vairāk nekā 1425 eiro no cilvēka, kas nav laulātais un nav radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē un šī nauda netiek izlietota, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, tā ir jādeklarē gada ienākumu deklarācijā  un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no pārsnieguma summas.

Esošais regulējums neparedz, ka dāvinājumi no dzīvesbiedra virs likumā noteiktā sliekšņa netiek aplikti ar nodokli.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi

Iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksātājs ir tiesīgs reģistrēt savu nestrādājošo laulāto (ar papildu nosacījumiem) un algas aprēķinā darba vietā saņemt nodokļa atvieglojumus. Nodokļa atvieglojums par katru apgādājamo gadā ir 2760 eiro vai 230 eiro mēnesī.

Taču dzīvesbiedrs šādus atvieglojumus saņemt nevar.

Attaisnoto izdevumu atgūšana

Persona var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācijas par iepriekšējiem trim gadiem, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. Gada deklarācijā var iekļaut arī izdevumus par ģimenes locekļiem - vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem un laulāto.

Taču pašreizējais regulējums neparedz iespēju iekļaut deklarācijā attaisnotos izdevumus par savu  dzīvesbiedru.

Dzīvojamās platības īres jautājumi

Pašlaik nav iespējas iemitināt savu partneri, tikai informējot dzīvojamo telpu izīrētāju, tā vietā ir jāsaņem izīrētāja piekrišana. Drošības apsvērumu dēļ šāda piekrišana būtu jālūdz saņemt rakstveidā, lai nākotnē iespējams pierādīt iemitināšanas tiesiskumu.

Partnera iemitināšana bez izīrētāja atļaujas ir prettiesiska, kas piešķir izīrētājam tiesības izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu.

Tajā pašā laikā īrnieks var iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto bez izīrētāja atļaujas, bet tikai informējot viņu.  

Tāpat īrnieka nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.

Bet dzīvesbiedriem nav tiesību to prasīt. Dzīvesbiedru gadījumā ar īrnieka nāvi tiek izbeigtas dzīvojamās telpas īres attiecības.

Vienreizējie pabalsti valsts pārvaldē

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz, ka amatpersonai (darbiniekam) izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (ieskaitot laulātā) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

Taču persona nevar pieprasīt pabalstu saistībā ar sava dzīvesbiedra nāvi.

Ja Iekšlietu ministrijas amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus dienesta pienākumus, gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma darbā tajā gūto veselības bojājumu dēļ, laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 100 000 eiro apmērā.  Gadījumos, kas nav saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītu dienesta pienākumu pildīšanu, izmaksā vienreizēju pabalstu 12 mēnešalgu apmērā, bet ne mazāku kā 10 000 eiro.

Dzīvesbiedrim nav tiesību saņemt šādus pabalstus.

Pabalsti mirušā pensionētā laulātajam

Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā.

Turklāt pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam piešķir pabalstu 50% apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas turpmākos 12 mēnešus.

Dzīvesbiedrim nav tiesību pieprasīt šādus pabalstus.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti