Sadaļas Sadaļas

De Facto

Mediķi uz slimnīcām atpakaļ nenāk

De Facto

Izbeidz izmeklēšanu pret bankas «Industra» bijušo prezidenti

«Attīstībai/Par!» pauze: izstājoties no apvienības, «Kustība Par!» zaudētu valsts finansējumu

«Attīstībai/Par!» nākotnē būtisku lomu var nospēlēt apvienības pastarīte «Izaugsme»

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” par savu nākotni domās pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās startēs atsevišķi, tomēr līdz tam apvienība turēsies kopā un lielāku lomu piešķirs Saeimas frakcijai. Tā īsumā var raksturot šonedēļ pieņemto lēmumu, kas nāca, reaģējot uz apvienībā ietilpstošo partiju “Latvijas attīstībai” skārušajiem skandāliem. “Kustība Par!”, kas bija paziņojuma iniciatore, radikālākus soļus vismaz šobrīd nesper. Lēmums izstāties no “Attīstībai/Par!” partijai nozīmētu arī risku zaudēt valsts finansējumu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Ja “Latvijas attīstībai” ar partiju “Izaugsme” izlemtu apvienību saglabāt arī bez “paristiem”, valsts piešķirtā nauda paliktu abām šīm partijām.

“Šajā vētrainajā laikā apvienības “Attīstībai/Par!” darbā notiek nopietnas pārmaiņas.” Paziņojums ar šādu virsrakstu otrdienas vakarā parādījās gan pašas apvienības, gan visu trīs to veidojošo partiju –  “Latvijas attīstībai” (LA), “Kustība Par!” un “Izaugsme” – mājaslapās. Sīkākos skaidrojumos par to, kāpēc šis laiks tad ir tik vētrains, paziņojumu parakstījušie partiju līderi neieslīga. Tomēr iemesls nepārprotami bija Jura Pūces atkāpšanās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata un vēlāk arī no LA vadības, kā arī bijušā LA biedra, Rīgas domnieka Māra Mičerevska publiski paustais par iespējamajiem pārkāpumiem partijas finansēšanā. Šīs aizdomas resoriskajā pārbaudē tagad vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Apvienības iesaldēšana

“Attīstībai/Par!” paziņojumā uzsvērts, ka tagad stratēģiskos politiskos lēmumus apvienība koncentrēs Saeimas frakcijā, pieņemot tos sadarbībā ar visu triju partiju vadītājiem, kas tagad trijatā arī veidošot apvienības valdi. Daniels Pavļuts, kas vada gan frakciju, gan “Kustība Par!”, atzīst – šī ir apvienības iesaldēšana.

“Mēs esam pateikuši, ka faktiski distancējamies no apvienības, vienlaikus apvienība neizbeidz darbu – mēs koordinējam darbības frakcijā. Mēs nodrošināsim to, ka liberālā dienaskārtība, liberālā programma, ar kuru mēs startējām vēlēšanās un kuru solījām vēlētājiem – mēs to turpināsim īstenot. (..) Pie jautājuma par apvienības turpmāko likteni – vai apvienību pilnā apmērā atjaunot vai ne, vai kā citādi rīkoties – šo lēmumu mēs pieņemsim pēc pašvaldību vēlēšanām. Tātad pirms Saeimas vēlēšanām,” skaidro Pavļuts.

Par LA valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju pēc Pūces atkāpšanās ir kļuvis Eiropas Parlamenta deputāts, politologs Ivars Ijabs. Viņš cer, ka pēc pauzes, kas tiek ņemta līdz pašvaldību vēlēšanām, apvienība sadarbību turpinās.

“Es esmu vienmēr bijis tādā ziņā federālists, nevis separātists. Un es domāju, ka pats tas zīmols “Attīstībai/Par!” ir nepārprotami saglabājams," pauž Ijabs.

"Nu, protams, viss ir biedru rokās, bet es noteikti būšu par to, lai apvienība tiek saglabāta, jo galu galā es arī pats esmu ievēlēts Eiropas Parlamentā kā “Attīstībai/Par!” deputāts. Līdz ar to tur ir, protams, virkne ar visādiem mainīgajiem vēl priekšā, bet kopumā jau tas noskaņojums ir tāds, ka neviens jau durvis cirst negrib,” saka Ijabs.

Pieaugusi “Izaugsmes” ietekme

Apvienībā “Attīstībai/Par!” ietilpst arī partija “Izaugsme”, kuras vārds gan neparādās apvienības nosaukumā, toties tai ir viens Saeimas deputāta mandāts. To ieguva partijas vadītājs, ārsts kardiologs Andris Skride. Viņš uzsver, ka šobrīd “Izaugsmes” ietekme apvienībā ir pat pieaugusi, jo iepriekš tās valdē “Izaugsmei” bija viena vieta no septiņām, bet turpmāk būs viena no trim.

Skride arī cer, ka neviena no “Attīstībai/Par!” dalīborganizācijām no apvienības neizstāsies: “Es tiešām ceru, ka neatklāsies nekādas nelikumības vairāk un ka mūsu apvienība un arī katra partija parādīs, ka tā nav tikai viena cilvēka partija. Piemēram, ka “Latvijas attīstībai” nav tikai Jura Pūces partija, ka “Kustība Par!” parādīs, ka tur nav tikai Daniels Pavļuts vai Ilze Viņķele, bet ka tās ir veselas organizācijas ar vairākiem simtiem biedru. Un ka biedri jau ir galu galā tie, kas izlemj, vai palikt kopā vai nepalikt kopā.”

Jaunups no amatiem neaiziet

Izmaiņas “Attīstībai/Par!” vadības struktūrā nozīmē, ka apvienības amatpersona vairs nebūs “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups, par kura ietekmi uz partiju arī sūdzējās Mičerevskis.

Tomēr no amatiem partijā Jaunups neaiziet, noprotams no Ijaba teiktā:

“Par attīrīšanos – tur ir bijuši kaut kādi jautājumi arī valdes līmenī par to, vai šis būtu tas mirklis, kad, piemēram, tur dažiem no bieži medijos pieminētajiem cilvēkiem vajadzētu paiet malā. Un valdes vairākums ir nepārprotami bijis par to, ka tas nav šobrīd nepieciešams.”

Tagad, kad apvienība vismaz pagaidām ir tikusi skaidrībā ar iekšējiem procesiem, tā ir gatava pievērsties citām problēmām. Premjers Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības” nedēļas vidū Latvijas Radio pauda, ka no “Attīstībai/Par!” gaida ministra amata kandidāta izvirzīšanu. Tieši no kuras partijas jānāk Pūces pēctecim – tā esot apvienības izšķiršanās. Tomēr Kariņš arī atzina, ka skandāls ap “Latvijas attīstībai” finansēm esot gana nopietns, un valdības vadītājs tāpat kā visi gaidot, kad varēs saprast, kur ir patiesība.

Pavļuts pierādītu pārkāpumu gadījumā sola apvienības beigas

Arī Pavļuts uzsver, ka no tā būs atkarīga “Attīstībai/Par!” nākotne: “Ja tiks gūti skaidri pierādījumi tam, ka sistēmiski partiju finansēšanas pārkāpumi ir bijuši mūsu apvienības dalībpartijā, tad apvienība beigs eksistenci. Šobrīd šāda apliecinājuma mums nav, līdz ar to lēmums, ko mēs esam pieņēmuši, ir citāds.”

Pieņemot lēmumu par apvienības likvidēšanu, tai piešķirto valsts finansējumu partijas manto proporcionāli Saeimā no katras partijas ievēlēto deputātu skaitam. Savukārt kādas partijas izstāšanās gadījumā valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā turpina saņemt apvienība. Ja pēc pašvaldību vēlēšanām vai KNAB izmeklēšanas “Kustība Par!” secinātu, ka apvienību saglabāt negrib, bet  LA un “Izaugsme” tam nepiekristu, partija pirms Saeimas vēlēšanu kampaņas varētu nonākt visai sarežģītas izvēles priekšā: principi vai arī tukša kase.

Dāsnais “Izaugsmes” biedrs Čeporjus

Būtiskās krustcelēs tādā gadījumā nonāktu arī “Izaugsme”. Saglabājot apvienību, 587 tūkstošus eiro gadā lielo valsts finansējumu tā dalītu ar “Latvijas attīstībai”, bet, to likvidējot, “Izaugsme” turpmāk saņemtu 45 tūkstošus eiro gadā. “Izaugsmes” galvenais finansētājs iepriekš bija Skride, taču pirms 13. Saeimas vēlēšanām partija spēja piesaistīt lielu ziedojumu  – 21 500 eiro – no LA biedra Edgara Čeporjus.

“Es nezinu tiešām, vai jūsu minētais kungs – es viņu pazīstu – ir biedrs partijā “Latvijas attīstībai”, tas jāprecizē. Jā, es esmu arī pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, – manuprāt, tas bija [tad] –, aicinājis arī viņu ziedot arī “Izaugsmei”, lai mēs varētu popularizēt, lai mēs varētu parādīt arī savus kandidātus,” par Čeporjus ziedojumu skaidro Skride. Vaicāts, kā viņš Čeporjus pazīst, politiķis stāsta: “Es pazīstu caur... Esot “Latvijas attīstībai” birojā, mūsu pašu birojā un caur “Latvijas attīstībai” cilvēkiem.”

Čeporjus ir dāsns “Latvijas attīstībai” biedra naudas maksātājs – kopš 2015. gadā viņš partijai samaksāja 82 tūkstošus.

Uzreiz pēc partijas nodibināšanas bijis arī tās valdes loceklis. Čeporjus ir menedžeris vairākos tieši vai pastarpināti miljonāram Olafam Berķim piederošos uzņēmumos. Gan Berķis, gan viņa dēli arī ir dāsni “Latvijas attīstībai” finansētāji.

Čeporjus piekrita sarunai, taču ierakstam skaidrot savu ziedojumu “Izaugsmei” atteicās un atsūtīja rakstisku atbildi: “Partija “Izaugsme” tāpat kā partija “Latvijas attīstībai” ir visai jauni politiskie spēki, kuru ideoloģija lielā mērā saskan ar maniem uzskatiem par to, kādā sabiedrībā vēlos dzīvot. Kā zināms, 2018. gadā Saeimas vēlēšanās partija “Izaugsme” startēja apvienībā ar partiju “Latvijas attīstībai,” kas apliecina abu partiju līdzīgās vērtības. Ņemot vērā šos faktus un izvērtējot savas iespējas, pieņēmu lēmumu ziedot partijai “Izaugsme,” lai savu iespēju robežās sekmētu straujāku pārmaiņu īstenošanu.”

Sarunas laikā Čeporjus “De facto” stāstīja, ka ar Skridi varbūt kādreiz esot sasveicinājies partijas birojā, bet nekādu sarunu par ziedojumu viņiem neesot bijis. Ziedojis, jo patikusi partijas programma un cilvēki, no kuriem nosaukt vēl kādu bez Skrides Čeporjus gan nespēja.

Uz “De facto” lūgumu izskaidrot šīs pretrunas Skride paziņoja, ka tiešu lūgumu ziedot viņš Čeporjus izteicis tomēr nebija – vienkārši esot apvienības atklātajā birojā Barona ielā sapulcēs stāstījis par “Izaugsmi”. KNAB uzturētā partiju finanšu datubāze gan liecina, ka nevienu citu nozīmīgu ziedotāju ārpus “Izaugsmes” biedru loka Skridem piesaistīt tādā veidā neizdevās.

“Attīstībai/Par!” savā paziņojumā norādīja, ka pēc budžeta pieņemšanas nevilcināsies ar jaunā vides ministra kandidatūras izvirzīšanu. Iespējamie kandidāti esot vairāki, starp tiem joprojām ir arī LA izvirzītais līdzšinējais VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs. Savukārt Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, kuram ir valdības darba pieredze, “De facto” atkārtoti uzsvēra, ka pats uz ministra amatu nekandidēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt