Partijas līderis Daniels Pavļuts norādīja, ka partija vēlas atsaukt likumprojektu, lai dotu iespēju par to Saeimā diskutēt plašāk, kā arī ņemot vērā deputātu iebildumus par to, ka nav notikušas sarunas par iniciatīvu. "Šodien nav gatavības par to balsot," pauda Pavļuts.
Politiskā spēka piedāvājums paredzēja minēto summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021. gada un pabeidzot 2030. gadā. Atlīdzinājums tiktu izmaksāts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Piešķirtos līdzekļus fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
Tāpat likumprojektā bija paredzēts noteikt, ka šis atlīdzinājums būtu galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiktu izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.
Koalīcijas partijām šajā jautājumā bija atšķirīgas nostājas, taču tas bija atrunāts jau valdības veidošanas laikā. Latvijas ebreju kopiena vēl pirms priekšlikuma publiskošanas izplatīja paziņojumu, kurā ieceri vērtēja atzinīgi. Viņš atgādināja, ka šāda atlīdzinājuma iniciatīva ir bijusi Latvijas sabiedriskajā dienaskārtībā jau ilgāku laiku un "līdz ar šādu iniciatīvu Latvija vai Latvijas iedzīvotāji nekādā veidā netiek atzīti par atbildīgiem holokausta noziegumos - Latvija Otrā pasaules kara laikā bija okupēta un nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus neatkarīgi no nacionalitātes".
