Pirms nepilniem diviem gadiem – 2014. gada 30. aprīlī noslēdzās pārejas periods, pēc kura beigām spēku zaudēja Latvijas likumos noteiktie uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un uzņēmumiem attiecināmie ierobežojumi lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā. Cenšoties nepieļaut Latvijā esošās lauksaimniecības zemes iztirgošanu, likumdevēji lēma likumā noteikt jaunus ierobežojumus, kas attiecas uz visiem zemes pircējiem, nosakot, ka lauksaimniecības zemes atsavināšanas likumību vērtē novadu pašvaldību izveidotas komisijas. Balstoties uz pašvaldību sniegto informāciju, kas aptver darījumus, kas notikuši gandrīz viena gada garumā, Zemkopības ministrija secinājusi, ka ierobežojumu mērķis ir sasniegts.
Aptuveni viena gada laikā pašvaldību izveidotās komisijas izskatījušas vairāk nekā 3000 darījumu. 56 gadījumos komisijas pieņēmušas potenciālajiem zemes pircējiem negatīvus lēmumus.
''Tas nav pārāk daudz, bet liek domāt, ka filtrs darbojas. No tiem 11 attiecas uz fiziskām personām, pārējie ir juridiskas personas,'' saka Zemkopības ministrijas speciālists Arvīds Ozols.
Ozols gan neņemas spriest, vai likuma grozījumu ietekmē no lauksaimniecības zemes tirgus „izspiesti” spekulanti. Viņaprāt, likuma grozījumiem bijis divkāršs efekts:
''Ir divas lietas, viena tā, ka viņi uzliek konkrētus kritērijus, nosaka administratīvo procesu, kādā veidā tiek pārbaudīta atbilstība šiem kritērijiem. Otra lieta – tie ir politiskais signāls un gaužām vienkāršs: ka lauksaimniecības zemes tirgus Latvijā ir regulējams un ir vērsts uz to, lai šie ieguvēji zemi izmantotu lauksaimnieciskai darbībai.''
Zemkopības ministrijas rīcībā pagaidām nav detalizētu datu par to, kādus likumā noteiktos kritērijus nav spējuši izpildīt tie lauksaimniecībā izmantojamo zemju pircēji, par kuriem komisijas pieņēmušas negatīvus lēmumus. Ozols pieļauj, ka daļa uzpircēju pēc grozījumu spēkā stāšanās vairs nemēģina iegūt savā īpašumā lauksaimniecības zemi.
Vairāk nekā gada laikā konstatētas arī vairākas problēmas likuma piemērošanā. Tās plānots novērst, izstrādājot likuma labojumus, kurus Zemkopības ministrija cer sagatavot līdz šā gada vasarai.
''Esam astoņas deviņas jomas identificējuši, kur ir problēmas – sākot ar finansiālām un beidzot ar administratīvām; konsekvence ir tāda, ka pašlaik gatavojam grozījumus un mēģinām maksimāli paredzēt problēmu jomas un tās novērst, kaut gan īsti novērtēt katram instrumentam, kas darbojas, kas nedarbojas, var tad, kad to sāk piemērot,'' norāda Ozols.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai informācijai, vislielākā aktivitāte darījumos ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi jau tradicionāli vērojama Zemgalē – analizētajā laika posmā tur notikusi ceturtā daļa no visiem pašvaldību komisijās izskatītajiem darījumiem. Liela rosība gan vērojama arī Latgalē un Kurzemē.
