Atteikumu izsniegt vai anulēt pielaidi valsts noslēpumam varēs apstrīdēt tiesā

Turpmāk drošības iestāžu atteikumu izsniegt, anulēt vai pazemināt pielaides valsts noslēpumam kategoriju 14 dienās varēs apstrīdēt Administratīvajā apgabaltiesā, ceturtdien, 1. februārī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”.

Izmaiņas bija nepieciešamas līdz ar Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz no 1.jūlija atcelt līdzšinējo pārsūdzēšanas kārtību.

Grozījumos gan norādīts, ka tiesas lēmumu pārsūdzēt gan nevarēs. Patlaban noteikts, ka atļaujas darbam ar valsts noslēpumu neizsniegšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram. Savukārt SAB direktora lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Tāpat grozījumos ir noteikta sīkāka kārtība, kā persona tiek uzklausīta drošības iestādē, tostarp persona būs jāinformē par iemesliem, kāpēc tai var liegt pieeju valsts noslēpumam, norāda Saeima.

Tāpat persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem. Piemēram, ja persona iepriekš atteikusies no Latvijas pilsonības, tad pieeju valsts noslēpumam varēs vērtēt piecus gadus pēc pilsonības atgūšanas. Patlaban likumā šī iespēja ir liegta. Ja speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu ir liegta, persona pārceļama citā amatā vai izbeidzamas darba attiecības, un turpmāk tā vairs nedrīkst saņemt attiecīgo pielaidi.

Likuma grozījumi paredz, ka pamatā personas pārbaudes termiņš darbam ar valsts noslēpumu ir trīs mēneši. Savukārt personas pārbaudes procesu pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru turpmāk noteiks Valsts drošības iestāžu padome.

Regulējumā precizēti gadījumi, kādos personai liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem, kā arī sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem.

Jau vēstīts, ka 2017. gada februārī, izskatot bijušā premjera Aigara Kalvīša kādreizējā padomnieka Raimonda Lazdiņa konstitucionālo sūdzību, atzina, ka vairākas likuma „Par valsts noslēpumu” normas neatbilst Satversmei. Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis, komentējot šo spriedumu, toreiz teica, ka „procesuālo kārtību var pilnveidot un mainīt, bet tas neskar būtību, vai persona var vai nevar strādāt ar valsts noslēpumu”.

Pēdējos gados atļauju darbam ar valsts noslēpumu zaudējušas vairākas augstas amatpersonas, piemēram, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Augstākā līmeņa pielaide atteikta arī vairākiem ministriem.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti