Latvijā vērojams katastrofāls medmāsu trūkums ārstniecības iestādēs. Slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs un medicīnas sistēmā kopumā šobrīd ir aptuveni pusotrs tūkstotis vakanču uz māsas vietu. Bet, kā šovasar revīzijā secināja Valsts kontrole, lai sistēma darbotos tiešām labi, būtu nepieciešams papildu pat 3500 māsu. Tieši tik lielu iztrūkumu apstiprina arī pati nozare.
Kadru trūkuma un zemā atalgojuma dēļ medicīnas māsas skraida no vienas darbavietas uz citu, izdeg un aizbrauc uz ārzemēm vai pamet profesiju. Turklāt situācija kļūst arvien draudīgāka, jo gandrīz puse strādājošo māsu ir pirmspensijas vai jau pensijas vecumā. Bet jaunpienācēju ir maz – ik gadu no aptuveni 250 absolventiem vien ceturtā daļa uzsāk darbu valsts un pašvaldības ārstniecības iestādēs. Un daudzas profesiju pamet vispār, aizejot, piemēram, uz skaistumkopšanas jomu.
Situāciju uzlabot plānots, mainot izglītības sistēmu, kas šobrīd ir divpakāpju – māsas kvalifikāciju dod trīs gadu studijas koledžā, bet, lai specializētos kādā no 17 jomām, vēl gads jāpiemācās augstskolā. Problēma slēpjas apstāklī, ka, piemēram, ar ķirurģijas māsas sertifikātu vienkārši pāriet uz darbu ģimenes ārsta praksē nevar.
“Tas nozīmē – viņa atkārtoti stājas bakalaura izglītības programmā un mācās veselu gadu un absolvē, un atkal pretendē uz sertifikātu, un tā nebeidzamais stāsts,” norāda Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska.
Tādēļ plānots turpmāk pāriet uz četru gadu studijām, kas visiem absolventiem dotu vispārēju kvalifikāciju un līdz ar to paplašinātu darba iespējas. Četras specializācijas – intensīvā terapija, psihiatrija, bērnu aprūpe un operācijas – gan tiktu saglabātas, bet arī to apguvei pietiktu ar profesionālās pilnveides kursiem.
Tomēr ministrijas un Māsu asociācijas izstrādāto ideju neatbalsta medicīnas koledžas, kas uzskata – studētgribētāju skaits šādi samazināsies, ne pieaugs. Arī iepriekš izglītības iestādes bija paudušas neizpratni par iecerētajām izmaiņām.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) gan uzsver, ka izglītības sistēmas maiņa nav galvenais instruments cīņā ar medicīnas personāla trūkumu. “Darbi ministrijas, valdības pusē, kas ir darāmi, tāpat paliek spēkā, proti, prognozējama, konstanta atalgojuma palielināšana, pievilcīga darba vide māsām. Un izglītība nāk kā papildu; es šajā gadījumā to minētu kā papildu, nevis izšķirošo faktoru,” sacīja Viņķele.
Jaunā sistēma varētu sākt darboties pēc diviem gadiem.
