Studentiem tuvojas mācību gada noslēgums, kas aizvadīts, mācoties attālināti Covid-19 pandēmijas dēļ. Daži aizvadītajā gadā piedzīvoja grūtības, piemēram, nespēja pilnvērtīgi realizēt praktiskos darbus. Savukārt citi tieši pretēji – izjuta atvieglojumu, jo varēja ietaupīt laiku, kas būtu jāpavada ceļā līdz augstskolai.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu parlamenta pārstāve Aneta Tarasova zināja stāstīt, ka ir daļa studentu, kas nav izturējuši un pametuši mācības attālināto studiju dēļ. Tomēr lielākā daļa studentu par spīti ierobežojumiem izcieta grūtības, līdz ar to aizvadītais gads noslēdzies veiksmīgi.
“Ir plusi un mīnusi gan klātienes studijām, gan attālinātajām studijām. Attālinātās studijas ir labākas tā iemesla dēļ, ka students var pats savu laiku plānot. Klātienes studijas ir viennozīmīgi neatņemama studiju daļa. Klātienes studijām tev ir arī lielāka motivācija vispār darīt, piecelties, nākt. Attālinātajā dzīvē nav īsti tik lielas motivācijas aiziet un ieslēgt to datoru un noklausīties to lekciju. Tādēļ mēs [RTU] vairāk būtu par to, ka būtu klātienes studijas,” sacīja Tarasova.
Latvijas Universitātes medicīnas students Kārlis Ozoliņš pastāstīja, ka mācības no mājām atvieglo darbu, jo nav jāpavada ilgs laiks ceļā uz fakultāti. Bet visgrūtāk ir koncentrēties mācību priekšmetam un nezaudēt interesi.
„Ar laiku jau zūd interese, motivācija mācīties un darīt vairāk, ja tu īstenībā no rīta līdz vakaram sēdi mājās pie datora un skaties ekrānā. Bija tomēr grūti sevi noturēt tonusā, tā teikt, saglabāt interesi par priekšmetu. Ir tomēr atšķirība, vai mēs mācāmies no prezentācijas vai no pacienta stāstītā. Pieņemsim, vai mums “PowerPoint” prezentācijā uzrakstīts, par kādiem simptomiem pacients sūdzas, vai mēs aizejam pie reāla pacienta slimnīcā, palātā un arī uzklausām šo stāstu, un arī dzirdam viņa sūdzības. Šīs ir divas dažādas lietas,” norādīja Ozoliņš.
Savukārt komunikācijas zinātnes studente Elizabete Eltermane labprāt arī turpmāk mācītos attālināti. Viņa priecājas, ka attālināto studiju laikā bija iespēja apvienot mācības ar darbu, ko nespētu izdarīt, ja būtu jādodas uz lekcijām un semināriem universitātes telpās.
„Ja man būtu jāmācās klātienē, man būtu nepārtraukti jāņem brīvas dienas darbā un jābraukā šurpu turpu, kas, manuprāt, būtu neiespējami.
Bet, tā kā mācības norisinājās attālināti, tas man palīdzēja apvienot šīs abas lietas. Man, attālināti mācoties, ir daudz vieglāk koncentrēties. Man līdz universitātei ir diezgan garš ceļš; sanāk, ka es ietaupīju daudz laika, jo varēju mācīties no mājām. Ja godīgi, man labāk patika mācīties attālināti nekā klātienē. Protams, pietrūka kursabiedru un draugu, bet mācīšanās ziņā, manuprāt, attālināti mācīties ir vieglāk,” pastāstīja studente.
Augstākās izglītības eksperte Dita Štefenhagena uzskata, ka ļoti svarīgs studiju procesā ir cilvēciskais kontakts, lai ar studentu var runāt un apmainīties ar informāciju. Datoru vai telefonu kameras nerisina šo saikni.
„Es uzskatu, ka attālinātās mācības nav labas. Strādājot ar auditoriju un studējošajiem, ja tu redzi acu kontaktu, tu vari ar viņu sadarboties, uzrunājot viņu, viņš uzrunā tevi, atbild un sniedz savu viedokli. Tas ir pavisam citādāk. Es uzskatu, ka attālinātās mācības arī traucē izglītības kvalitātei ilgtermiņā. Protams, īstermiņā – pandēmijas apstākļos – nebija citu variantu. Bet perspektīvā mums būtu jāatgriežas normālā dzīvē, normālās studijās, normālā kvalitātē,” pauda Štefenhagena.
Ar nākamā mācību gada sākumu Latvijas Universitāte un Stradiņa universitāte plāno atsākt studijas klātienē pavisam vai daļēji. Taču citas universitātes, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte lēmumu vēl nav pieņēmušas.
